Majors Slaidiņš stāsta par “nullēšanu” Krievijas armijā: nepaklausīgos nošauj

Krievijas militārā tiesa ir atzinusi “nullēšanu” par regulāru noziedzīgas militārpersonu grupas praksi, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidroja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Saskaņā ar izmeklēšanu, krievu komandieri ņēma naudu no citiem saviem karavīriem par iespēju neiet uzbrukumā, saņemt medicīnisko aprūpi vai atvaļinājumu, un tie, kas atteicās maksāt, tika piekauti, bet daži - nogalināti.

Iepriekš Krievijas tiesas jau bija atzinušas atsevišķus “nullēšanas” gadījumus un vienu karavīru masveida nāvessoda izpildes gadījumu, taču neatzina to par regulāru praksi.

J. Slaidiņš uzskata, ka Krievijas armija turpinās to darīt, jo šī armija nekad nav bijusi savādāka, tās ir “vēsturiskās tradīcijas”.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde HUR apgalvo, ka Krievijas armija mūsdienās ir milzīga, nežēlīga “gaļas maļamā mašīna”, kas “sakošļā” ikvienu, kas tajā iekrīt. Tam ir kalns ar pierādījumiem.

Piemēram, Maskavas tiesa ir sākusi izskatīt lietu pret jaunāko leitnantu Pāvelu Gudočkinu, kurš kopā ar citiem 272. gvardes motorizētā strēlnieku pulka karavīriem izveidoja bandu, kas izspieda naudu no karavīriem, regulāri viņus sita un sodīja ar nāvi. Šajā stāstā interesanti ir tas, ka Krievija pirmo reizi kopš iebrukuma sākuma Ukrainā oficiāli atzīst asiņainās “tīrīšanas” savā armijā.

Svarīgs ir šokējošais slepkavību apmērs. Saskaņā ar izmeklētāju aplēsēm, par upuriem kļuvuši vairāk nekā 300 karavīru. “Un tas ir tikai vienā vienībā, bet tur vienību ir ļoti daudz,” uzsvēra J. Slaidiņš.

Ziņojumi par līdzīgām noziedzīgām bandām, kuras organizē Krievijas virsnieki, birst katru dienu - karavīri ieraksta pirmsnāves video, tuvinieki vēršas pie varas iestādēm, pat daži korespondenti par to atklāti runā, bet neviens negrasās neko darīt. Tas, ka daži cilvēki ir saukti pie atbildības, ir piliens jūrā un izņēmums, secināja J. Slaidiņš.

Krievu-japāņu kara laikā 1904. gadā cara Nikolaja II admirālis Uhtomskis neizveda floti jūrā, lai atbalstītu krievu sauszemes spēkus un lai palīdzētu debloķēt krievu aizstāvēto Portarturu. Pēc iebildumiem, ka tas varētu maksāt divīziju zaudējumus, Uhtomskis atbildēja, ka divīzija, tie ir 16 000 vīru. Krievu sievietes tādu daudzumu dzemdē divās nedēļās, tātad zaudējumi tiek ātri papildināti. Ja tiek iznīcināta lielgaballaiva, to tik ātri atjaunot nevarēs, būvniecība prasīs gadus.