Unikāls notikums - tilts te parādās, te pazūd. Sausums atsedzis veselu kultūrslāni

200 gadus vecs tilts, kas gadsimtu bija paslēpts, atkal redzams pēc lielā sausuma perioda. Tilts, kas, domājams, ir celts 1800. gadā, kopš 1911. gada atrodas zem Mērtirtidfilas Luinona ūdenskrātuves, ziņo "BBC".

Šī gan nav pirmā reize, kad tilts atsedz sevi - pirmo reizi tas pēc pazušanas parādījās 1976. gadā spēcīga sausuma dēļ un vēlreiz tas notika pavisam nesen - 2025. gadā.

Divloku konstrukcija šovasar atkal ir parādījusies, jo Apvienotā Karalistē ir sausākais jūlijs 190 gadu laikā.

Velsā jūlijā nolijuši vien 8% no ilgtermiņa vidējā nokrišņu daudzuma, un lielākajā daļā valsts upju nokrišņu daudzums ir "ārkārtīgi zems".

Sausums ir novedis arī pie citu arheoloģisko objektu, tostarp Pirmā pasaules kara treniņu tranšeju, kas atrodas zem golfa laukuma Deganvijā, Konvijā, atkal parādīšanās.

Velsas Karaliskā seno un vēsturisko pieminekļu komisija (RCAHMW) paziņoja, ka virkne karstuma viļņu jūnijā atklāja aizvēsturiskus garus uzkalniņus un fortus, kas atradās romiešu ēkās.

Sausuma izsludināšana gan nenozīmē, ka pašlaik pastāv draudi māju un uzņēmumu ūdensapgādei, arī Velsas ūdensapgādes uzņēmumi apgalvo, ka rezervuāru līmenis pēc mitrā gada sākuma ir saglabājies.

Tomēr NRW paziņoja, ka gruntsūdeņu līmenis Velsā krītas, un daži ir zemāki nekā gaidīts.

Tā norādīja, ka komandas strādā ar ziņojumiem par "plaša mēroga ietekmi uz vidi" un ka "apstākļi visā Velsas dabiskajā vidē turpina pasliktināties".

NRW pārstāve Riana Tomasa sacīja, ka sausā laika ietekme ir bijusi "skaidri redzama" un ka komandas rūpīgi uzrauga prognozes un upju plūsmas.

"Tā kā prognozēs nav spēcīgu norāžu par ievērojamu nokrišņu daudzumu un pastāv risks, ka vasarā varētu būt turpmāki karstuma viļņi, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai mēs visi saprātīgi izmantotu ūdeni," viņa teica.

"Katrs piliens, ko mēs izšķērdējam, ir mazāk ūdens mūsu upēm un savvaļas dzīvniekiem, kad tas viņiem visvairāk nepieciešams."