Brisele ir signalizējusi, ka Eiropas Komisija jau kopš 2023. gada seko neidentificētiem anomāliem fenomeniem (UAP, iepriekš saukti par NLO) un ir norādījusi uz nepieciešamību uzlabot to noteikšanas spējas. Par to liecina dokumenti, ar kuriem iepazinies Euronews.
Komisijas aizsardzības departamenta dokumenti un sarakste liecina, ka iestāde aktīvāk nekā publiski atzīts nodarbojas ar debess un kosmosa objektu novērošanu. Mērķis ir labāk atšķirt NLO no kosmiskajiem atkritumiem un citiem objektiem, īpaši ņemot vērā aviācijas drošības riskus un pilotu ziņojumus par neparastiem novērojumiem.
Eiropas Komisija atzīst, ka tehnoloģiju attīstība jau uzlabojusi identifikācijas iespējas, taču vēlas tās vēl stiprināt. Atbildība par nacionālo drošību joprojām gulstas uz dalībvalstīm, savukārt ES līmenī tiek diskutēts par standartizētākiem ziņošanas protokoliem aviācijā. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) pašlaik neuzskata par nepieciešamu atsevišķu UAP kategoriju, bet izvērtē incidentus pēc to ietekmes uz drošību.
Dokumentos minēti arī ārvalstu novērojumi, tostarp Malaizijas amatierastronomu iesniegtie attēli un ziņojumi, kā arī pilotu pieredze, kuri bieži neatklāj novērojumus stigmas dēļ. Francijas GEIPAN centrs jau gadu desmitiem analizē tūkstošiem gadījumu, no kuriem daļa joprojām nav izskaidrota.
Atšķirībā no ASV, kur UAP tēma pēdējos gados kļuvusi daudz atklātāka ar Kongresa uzklausīšanām un speciālām darba grupām, Eiropā diskusijas joprojām notiek piesardzīgāk. Tomēr Eiropas Parlamentā un Komisijā arvien vairāk tiek runāts par nepieciešamību samazināt stigmu un uzlabot datu vākšanu, lai nodrošinātu gaisa satiksmes drošību.