Amerikas Savienotās valstis izdevies izglābt no defolta, lai arī ne valsts prezidents Baraks Obama, ne Kongress ar panākto vienošanos nav apmierināti.
Vienošanās paredz valsts budžeta samazināšanu tuvāko desmit gadu laikā par vienu triljonu dolāru (491 000 000 000 LVL), vienlaikus pieprasot valsts parāda griestu celšanu par trīs triljoniem dolāru (1,47 triljoniem LVL), tā ļaujot ASV izpildīt savas finansiālās saistības, ziņo Associated Press.
Rezultātā iekšējo programmu izdevumi tiks samazināti līdz zemākajam līmenim kopš prezidenta Dvaita Eizenhauera laikiem. Tomēr šis līmenis būs pietiekams, lai turpinātu radīt jaunas darba vietas, investējot tādās nozarēs kā izglītība un zinātniskā pētniecība, uzsvēris Obama,
Pieņemtais plāns paredz apjomīgu valsts izdevumu samazināšanu, taču neskar pensiju sistēmu un veselības aizsardzību. Arī bagātākajiem valsts iedzīvotājiem nodokļi netiks celti.
Taču Obama uzsvēra, ka neskatoties uz republikāņu iebildumiem, ir jālūdz ASV turīgākie iedzīvotāji un lielākās korporācijas sniegt arī savu ieguldījumu budžeta deficīta problēmas atrisināšanā nodokļu reformas ceļā.
Balsojums Kongresā vēl tikai notiks, taču Obama optimistiski paudis pārliecību, ka piedāvātais variants tiks akceptēts. Tādā gadījumā prezidents garantē, ka defolta nebūs arī tuvāko 8 – 12 mēnešu laikā. Parādu limita paaugstināšana par 2,2 triljoniem dolāru ir pietiekama, lai pie budžeta jautājumu apspriešanas atgrieztos jau pēc 2012. gada vēlēšanām.