Tūristu iecienītā Eiropas salā uzliesmo slimība, kas var izraisīt aklumu un dzirdes zudumu
Maļorkā šovasar izsludināts masalu uzliesmojums, un veselības dienesti pastiprinājuši epidemioloģisko uzraudzību. Pirmais zināmais saslimšanas gadījums saistīts ar nepilngadīgu tūristu no citas Eiropas valsts, kurš 19. jūlijā kopā ar vecākiem nonāca Son Espases slimnīcas Bērnu neatliekamās palīdzības nodaļā, raksta “lrytas.lt”.
Pēc tam slimība izplatījusies tālāk, un līdz 10. augustam apstiprināti seši savstarpēji saistīti gadījumi, ziņo Spānijas un starptautiskie mediji, atsaucoties uz Baleāru salu Veselības ministrijas informāciju.
No sešiem cilvēkiem, kuri saslimuši šajā uzliesmojumā, pieciem nebija vakcinācijas pret masalām, bet par sestā cilvēka vakcinācijas statusu informācija nav pieejama. Tas ir būtisks fakts, jo masalas ir viena no lipīgākajām infekcijas slimībām pasaulē.
Slimību var pārnest ar elpceļu pilieniem, klepojot vai šķaudot, taču vīruss var saglabāties gaisā līdz pat divām stundām pēc inficētā cilvēka aiziešanas no telpas. Cilvēks var būt infekciozs arī pirms tipisko izsitumu parādīšanās. Līdz pat deviņiem no desmit uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri nonāk ciešā kontaktā ar masalu slimnieku, var inficēties, tieši tāpēc masalas ir īpaši sarežģītas tūrisma sezonā — cilvēki nepārtraukti pārvietojas starp valstīm, lidostām, viesnīcām un citām pārpildītām vietām.
Maļorkas sabiedrības veselības dienesti veic kontaktpersonu izsekošanu un aicina cilvēkus, kuri varētu būt bijuši ciešā kontaktā ar saslimušajiem, īpaši rūpīgi vērot savu veselības stāvokli 23 dienas pēc iespējamās saskares ar infekciju. Veselības aprūpes iestādēm salā savukārt ieteikts izmantot FFP2 respiratorus un pārbaudīt darbinieku vakcinācijas statusu.
Šāda piesardzība saistīta ar masalu ilgo inkubācijas periodu - pirmās slimības pazīmes parasti parādās 10-12 dienas pēc inficēšanās, taču tās var parādīties arī 7.-18. dienā.
Masalu sākums ne vienmēr izskatās dramatisks, un slimība parasti sākas ar augstu temperatūru, iesnām, klepu un sarkanām, asarojošām acīm. Pēc dažām dienām parādās raksturīgie izsitumi, kas parasti sākas uz sejas un kakla un pēc tam izplatās pa ķermeni, tieši tādēļ sākotnēji slimību var būt viegli sajaukt ar citu vīrusu infekciju.
Maļorkas uzliesmojums nav izolēts notikums - Pasaules Veselības organizācija un UNICEF šā gada februārī brīdināja, ka masalu izplatīšanās risks Eiropā joprojām ir augsts. Lai gan 2025. gadā Eiropas un Centrālāzijas reģionā reģistrēto gadījumu skaits samazinājās par aptuveni 75 procentiem salīdzinājumā ar 2024. gadu, reģionā joprojām tika reģistrēti 33 998 saslimšanas gadījumi.
Vēl satraucošāk ir tas, ka PVO Eiropas reģionālā komisija 2025. gada nogalē secināja, ka Spānija ir zaudējusi iepriekšējo statusu, kas apliecināja endēmiskas masalu transmisijas pārtraukšanu, un Spānija tika klasificēta kā valsts, kur masalu transmisija ir atjaunojusies.
Tomēr masalas nav vienīgā problēma, ar kuru var saskarties atpūtnieki, kas dodas uz Maļorku - pēc tam, kad tika reģistrēti vairāki uzbrukumi, tūristi ir brīdināti par "zivju košanu" dažos populāros pludmales kūrortos.
Mazas zivtiņas kož atpūtniekus Ilečai un Cala Comtesa pludmalēs un to apkārtnē Kalvijas pašvaldībā. Pagājušajā nedēļas nogalē kāds cietušais pastāstīja, ka vairāki cilvēki redzējuši mazas zivtiņas, "šķita, ka tam ir zobi un tās kož mūsu kājās, galu galā pat izraisot to asiņošanu".
