Eiropā plosās ekstrēms karstums

Eiropu skāris kārtējais karstuma vilnis, kā dēļ Itālijā visās lielākajās pilsētās izsludināts augstākais brīdinājums par karstumu, Austrijā reģistrētas rekordaugstas temperatūras, Centrāleiropā radušies ar sausumu saistīti traucējumi enerģētikas un kuģniecības nozarēs, kā arī plosās daudzi mežu ugunsgrēki.

Vairākās valstīs, tostarp Slovākijā un Austrijā, gaisa temperatūra pārsniegusi 40 grādu pēc Celsija un miljoniem cilvēku brīdināti par karstuma radītajiem riskiem.

Pašreizējais karstuma vilnis izgaismojis vājās vietas sabiedrības veselības aprūpes sistēmās, elektroenerģijas ražošanā, transporta tīklos un tūrisma infrastruktūrā, liekot valdībām un uzņēmumiem pielāgoties arvien biežākiem ekstremālu laikapstākļu periodiem.

Itālijas Veselības ministrija ceturtdien visās 27 pilsētās, kuras tiek uzraudzītas valsts karstuma novērošanas sistēmā, izsludināja sarkano trauksmi. Šī ir pirmā reize šogad, kad visam tīklam vienlaikus ir noteikts augstākais brīdinājuma līmenis.

Varasiestādes aicināja cilvēkus un tūristus dienas karstākajās stundās izvairīties no atrašanās tiešos saules staros, pēc iespējas palikt telpās un dzert daudz ūdens. Svelme spiedusi pielāgot arī galveno tūrisma objektu darbalaikus, tostarp ilgāk vakaros strādās Kolizejs un Panteons.

Slovākijā ceturtdien Veļki Krtīšas apriņķī reģistrēta rekordaugsta temperatūra - 42,2 grādi pēc Celsija. Tā ir visu laiku augstākā gaisa temperatūra, kāda reģistrēta Slovākijā.

Zemā Donavas ūdenslīmeņa dēļ Slovākijas lielākajā hidroelektrostacijā Gabčīkovo apturētas septiņas no astoņām turbīnām, ziņoja ziņu aģentūra TASR. Šogad elektrostacija saražojusi par 15% mazāk elektroenerģijas nekā pirms gada, jo upē trūkst ūdens.

Saskaņā ar "GeoSphere Austria" datiem, trešdien Austrijā, Bādeičaltenburgas ciematā netālu no Slovākijas robežas, tika pārspēts visu laiku karstuma rekords, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz 41,2 grādiem pēc Celsija.

Austriju piemeklējis arī liels sausums. No 1. janvāra līdz 30. jūnijam nokrišņu daudzums visā valstī bija par 27% mazāks nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs, savukārt dažos austrumu reģionos nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas.

Ungārijā ilgstošais sausums un rekordzemais ūdens līmenis Donavas upē ir nopietni ietekmējis valsts vienīgo atomelektrostaciju, kuras reaktoru dzesēšanai tiek izmantots upes ūdens. Stacijas operatori ir samazinājuši jaudu līdz aptuveni 10% no parastā ražošanas apjoma, kas, ņemot vērā rekordlielo karstumu, kas pārņēmis valsti, pamudinājis valdību ieviest elektroenerģijas taupības pasākumus.

Trešdienas naktī Budapeštā tika reģistrēta visaugstākā nakts temperatūra vēsturē. Termometra stabiņš noslīdēja tikai līdz 28 grādiem pēc Celsija.

Vācijā pieaug bažas par sausuma ietekmi uz transportu un rūpniecību, jo ūdens līmenis Reinā un citās upēs turpina pazemināties. Vides organizācija BUND aicināja varasiestādes pievērst uzmanību ne tikai ekonomiskajām sekām, bet arī tam, lai upes kļūtu izturīgākas pret klimata pārmaiņām.

Francijas dienvidaustrumos ugunsdzēsēji turpina rūpīgi sekot līdzi situācijai Vāras departamentā, kur plašs meža ugunsgrēks vairs neizplatās, taču joprojām var atkārtoti uzliesmot. Ugunsgrēks, kas sākās 20. jūlijā, ir izpostījis vairāk nekā 60 kvadrātkilometru lielu platību, tādējādi kļūstot par lielāko reģionā reģistrēto ugunsgrēku pēdējo desmitgažu laikā.

Arī Balkānus skāris karstuma vilnis, gaisa temperatūrai tuvojoties 40 grādiem pēc Celsija. Arī šajās valstīs varasiestādes cīnījās ar sausuma sekām un mežu ugunsgrēkiem.

Serbijā ugunsdzēsēji cenšas ierobežot vairākus plašus ugunsgrēkus. Viens no lielākajiem ugunsgrēkiem izpostījis priežu mežus rietumos no Belgradas, savukārt vēl viens izplatījies netālu no centrālās pilsētas Kraļevas.