Sieviete, staigājot miegā, izkrīt pa logu un jau trīs nedēļas atrodas komā

44 gadus vecās Rainas Heverinas dzīve vienā naktī mainījās uz visiem laikiem – sieviete, kura, visticamāk, staigājot miegā izkrita pa logu no tā dēvētā Džuljetas balkona, nokrita divus stāvus zemāk iekšpagalmā. Negadījumā viņa guva smagas traumas un trīs nedēļas atradās komā, vēsta laikraksts "Mirror".

Negadījums notika ceļojuma laikā Parīzē. Raina kopā ar brāli un viņa sievu bija devusies nedēļas nogales atpūtā. Pēc garas dienas, kas pavadīta, apskatot pilsētu, viņa ap pusnakti devās gulēt. Tā kā viņas sākotnējā istabā bija skaļš ielas troksnis, radinieki piedāvāja samainīties ar klusāku guļamistabu, kurai bija Džuljetas balkons.

Par notikušo sievietei pašai nav nekādu atmiņu. Tiek uzskatīts, ka viņa, atrodoties pusmiegā, atvēra logu un izkrita ārā. Nākamajā rītā ap pulksten sešiem brālis pamanīja, ka istabas durvis ir atvērtas. Sākumā viņš domāja, ka māsa devusies rīta skrējienā, taču, ieraugot, ka viņas sporta apavi joprojām atrodas istabā un logs ir vaļā, paskatījās lejup un ieraudzīja Rainu nekustīgi guļam pagalmā.

Kritienā sieviete guva asiņošanu smadzenēs, tika pārdurta plauša, salauzts gūžas kauls, roka un vairākas ribas. Viņa trīs nedēļas atradās komā un slimnīcā Francijā pavadīja aptuveni divus mēnešus, pēc tam ārstēšanos turpinot Lielbritānijā. Ārsti vēlāk norādīja, ka viņas labā fiziskā sagatavotība, iespējams, palīdzēja izdzīvot pēc tik smagām traumām.

Vēlāk Rainai tika diagnosticēta ataksija - neiroloģiska saslimšana, kas ietekmē līdzsvaru, koordināciju un kustību precizitāti. Viņa stāsta, ka tagad grūtības sagādā pat ikdienišķas darbības, piemēram, uzkrāsoties vai noturēt rokā kafijas krūzi.

Pirms negadījuma Raina vadīja divus uzņēmumus, regulāri sportoja un audzināja divus bērnus. Lai gan atveseļošanās joprojām turpinās, viņa ir uzrakstījusi bērnu grāmatu, kas palīdz viņas bērniem saprast mammas smadzeņu traumu, kā arī vāc līdzekļus labdarībai, atbalstot cilvēkus ar smadzeņu traumām. Sieviete atzīst, ka joprojām sēro par savu agrāko dzīvi, taču nezaudē cerību un mudina citus rehabilitācijas pacientus nepadoties.