Zemei briesmas netraud! Raķetes daļa, visticamāk, ir ietriekusies Mēness virsmā. [Papildināts ar NASA skaidrojumu]

Miljardiera Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" raķetes posms trešdienas rītā, domājams, ietriecies Mēness virsmā.

Sadursme neapdraud Zemi, taču paredzams, ka tā atstās krāteri uz Mēness virsmas, norāda zinātnieki.

Lai gan vēl nav oficiāli apstiprināts, ka "SpaceX" raķetes "Falcon 9" augšējā pakāpe ir sasniegusi Mēness virsmu, tika prognozēts, ka sadursme notiks apmēram plkst. 9.35 pēc Latvijas laika.

NASA un tās zonde "Lunar Reconnaissance Orbiter", kā arī Dienvidkorejas zonde "Pathfinder Lunar Orbiter" plāno uzņemt attēlus no sadursmes vietas pēc trieciena, taču var paiet vairākas dienas, līdz šī informācija tiks saņemta.

Gan zinātnieki, gan amatieri ar nepacietību gaidīja iespēju novērot sadursmes rezultātā radušos materiālu mākoni. "Nav skaidrs, cik spilgts tas būs, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs vēlamies pētīt šo notikumu," aģentūrai AFP pirms sadursmes norādīja ASV Losalamosas Nacionālās laboratorijas pētnieks Bendžamins Fernando.

Pieņemot, ka viss degvielas krājums ir iztērēts, zinātnieki lēsa, ka raķetes posms sver aptuveni 4000 kilogramu. Tika prognozēts, ka tas ietrieksies Mēness ziemeļu puslodē netālu no Einšteina krātera ar ātrumu aptuveni 8690 kilometri stundā.

NASA uzsvēra, ka sadursme nekādā veidā neapdraud Zemi.

"Falcon 9" startēja 2025. gada janvārī, transportējot divus Mēness roverus. Nesējraķete atgriezās uz Zemes, bet augšējā pakāpe palika kosmosā.

Parasti šādās misijās "SpaceX" veic manevru, lai pārliecinātos, ka otrais posms neveic bīstamus manevrus. Tas tika izdarīts arī šoreiz, taču saules aktivitātes un gravitācijas spēku mijiedarbība to novirzīja ceļā uz Mēnesi, skaidroja "SpaceX".

NASA skaidro: Tā kā Mēnesim nav atmosfēras, kas palēninātu ienākošos objektus, to katru dienu ietriec meteorīdi. Cilvēka radītu objektu triecieni ir daudz retāk sastopami, taču tie notiek. Paredzams, ka raķešu pakāpe izveidos aptuveni 60 pēdas platu un 12 pēdas dziļu krāteri un izmetīs putekļus un akmeņus kā izmestos daļiņas. Salīdzinājumam, meteorīds ar tādu pašu enerģiju kā augšējai pakāpei ietriecas Mēnesī aptuveni ik pēc sešām dienām, tāpēc Mēness virsma pastāvīgi absorbē triecienus ar tādu pašu spēku.

Neskatoties uz traucējumiem, triecienu novērošana sniedz zinātniekiem vērtīgu ieskatu, atklājot, kā uzvedas izmestās daļiņas, palīdzot izprast Mēness ģeoloģiju un precizēt modeļus, kas vada turpmākās izpētes un zinātnes misijas. Trieciens nebūs redzams ar neapbruņotu aci uz Zemes, bet NASA centīsies to novērot reāllaikā. Aģentūras Māršala Kosmosa lidojumu centra Hantsvilā Meteorītu vides birojs izmantos uz zemes bāzētus teleskopus, lai attēlotu triecienu; tomēr laika apstākļi un apgaismojums var apgrūtināt novērošanu. Turklāt NASA Lunar Reconnaissance Orbiter un ShadowCam instruments uz Dienvidkorejas Korea Pathfinder Lunar Orbiter meklēs iespējas uzņemt attēlus no vietas pirms un pēc trieciena. Attēlu pieejamība būs atkarīga no apgaismojuma, orbitālā laika un kosmosa kuģa pozīcijas, un attēlu saņemšana var ilgt vairākas dienas. Visi apkopotie dati palīdzēs zinātniekiem labāk izprast mākslīgos triecienus un to izpētes ietekmi. Lai gan šajā gadījumā tas nav plānots, augšējo pakāpju utilizācija uz Mēness virsmas ir tehniski pieņemta un droša metode, un dažos gadījumos tā var būt vienīgā praktiskā iespēja misijām zemā Mēness orbītā. Daudzi operatori izvēlas kontrolētus triecienus, jo tie nodrošina paredzamus un izsekojamus dzīves beigu rezultātus. NASA ir apņēmusies mazināt atkritumu daudzumu un demonstrēt atbildīgu utilizācijas praksi, kas aizsargā Zemi, tās orbitālo vidi un citus planētu ķermeņus, vienlaikus ļaujot veikt atklājumus, kas padziļina mūsu izpratni par Saules sistēmu un sniedz labumu cilvēcei.