Donalds Tramps pirmo reizi ievieš tarifus pret Krieviju

Donalds Tramps pēc sakāves pirmajā savā tirdzniecības karā pret visu pasauli, kuru viņš zaudēja pats savas valsts Augstākajā tiesā, ir sācis jaunu tarifu karu, raksta "BBC" portāls.

No piektdienas ASV ieviesa 10-12,5% muitas nodevas preču importam no 60 pasaules valstīm, un pirmo reizi Trampa otrā termiņa tarifu karu laikā šajā sarakstā nonāca arī Krievija.

Jaunie tarifi aizstāja pagaidu vecos tarifus, un tie savukārt aizstāja Trampa sākotnējos "atbildes" tarifus, ko Augstākā tiesa atcēla un kurus viņš ar pompu pasludināja Amerikas Atbrīvošanas dienā pēc atgriešanās Baltajā namā uz otro termiņu pagājušā gada pavasarī.

Tramps gatavo jaunu tirdzniecības karu ar pārējo pasauli. Šoreiz iegansts ir darba ņēmēju aizsardzība

Galu galā Tramps samazināja vai atcēla lielāko daļu šo tarifu, jo prettrumpji tika atrasti gan Amerikas galvenajā konkurentē - Ķīnā, gan sabiedrotajās - Kanādā, Eiropā un Meksikā. Un tad izrādījās, ka viņam nebija tiesību tarifus uzlikt. Amerikāņu tiesas, līdz pat Augstākajai tiesai, atzina, ka Tramps ir pārsniedzis savas pilnvaras. Tikai Kongresam ir tiesības ieviest nodokļus Amerikas Savienotajās Valstīs, un importa nodoklis ir nodoklis amerikāņu ārvalstu preču pircējiem.

Pēc zaudējuma Tramps nekavējoties ieviesa 10% nodokli visam importam, aizbildinoties ar ārkārtas situāciju ar maksājumu bilanci. Šādai tirdzniecības partneru bombardēšanai nebija juridiska pamata, tāpēc Baltais nams nekavējoties tika iesūdzēts tiesā. Taču Tramps par to neuztraucās, jo saskaņā ar likumu šos jaunos tarifus var ieviest tikai uz 150 dienām, un jebkura tiesas prāva aizņem ilgāku laiku. Tagad, 24. jūlijā, tarifu termiņš ir beidzies. To vietā Tramps ieviesa jaunus — aizbildinoties ar strādnieku aizsardzību pasaulē.

Krievija sarakstā ir pirmo reizi

Amerikas likumi ļauj ierobežot tirdzniecību ar valstīm, kas aktīvi necīnās pret verdzību un piespiedu darbu. Tramps lika veikt izmeklēšanu, ko viņa amatpersonas arī izdarīja. Tā rezultātā viņi ierosināja prezidentam ieviest 12,5% lielus nodokļus valstīm, kurās vispār nav likumu pret piespiedu darbu.

Pārējām valstīm, tostarp Eiropas Savienībai, Kanādai un Meksikai, uzliks 10%, tāpēc, ka tās ir "nepietiekami stingras" likumu realizācijā. To Tramps ir izdarījis.

Krievija ir iekļauta tajā kategorijā, kurai ir 12,5%. Tā netika iekļauta sākotnējā Atbrīvošanas dienas tarifu sarakstā, lai gan tajā tika iekļautas pat neapdzīvotas salas pie Antarktīdas krastiem, ko apdzīvo pingvīni. Kā toreiz skaidroja Baltais nams, ASV ar Krieviju nav būtiskas tirdzniecības, tāpēc nekādi nodokļi nav vajadzīgi. Baltkrievija, Kuba un Ziemeļkoreja bija vienā blēžu kategorijā. Tagad sarakstā ir Krievija. Tiesa gan, ar vairākiem izņēmumiem. Izņēmumu ir daiudz - to saraksts aizņēm 55 lappuses.

Kā Trampa tarifu karš ar pārējo pasauli novājināja Ameriku īstā karā ar Irānu

Kā Tramps tikai viena gada laikā iedragāja pasaules galvenās valūtas statusu. Ekonomisti pierādīja, ka tarifu slogs gulstas uz Amerikas patērētāju un uzņēmēju pleciem, jo tas palielina preču un komponentu cenas. Un Trampa deklarētās Amerikas industrijas atdzimšanas un Amerikas autoritātes palielināšanās pasaulē vietā tarifu kari noveda pie pretējā - nodarbinātības samazināšanās, attiecību pasliktināšanās ar sabiedrotajiem un autoritātes zaudēšanas pasaulē. Pasaule uz katru jauno Trampa tarifu karu reaģē arvien gausāk un nolemtīgāk Šoreiz komentāri sekoja uzreiz, jo visi jau bija gatavi — ASV tiesa ir aizliegusi Trampam ieviest tarifus ar vienu tvītu vēlu vakarā, tāpēc tagad viņš rīkojas, pielietojot ilgstošu juridisku procedūru.

Ķīnieši atkārtoja, ka ir pret vienpusējiem tarifiem un par brīvu tirdzniecību, franči atkal solīja nelocīties un aizstāvēt savas intereses, savukārt galvenie amerikāņu sabiedrotie briti pateicās Trampam par to, ka viņš novērtējis viņu nopelnus cīņā pret piespiedu darbu un par viskija nodevas atcelšanu.