Igauņiem piedāvā 5000 eiro par cilvēku kontrabandu no Latvijas

Sociālajos medijos sniegtie solījumi par vieglu peļņu arvien biežāk noved igauņus uz apsūdzēto sola migrantu kontrabandas lietās, un šādos noziegumos iesaistīto Igaunijas pilsoņu skaits nepārtraukti pieaug, raksta “postimees.ee”.

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, migrantu kontrabandas lietās iesaistīto Igaunijas pilsoņu skaits nepārtraukti pieaug. Lai gan 2023. gadā šādu gadījumu nebija, 2024. gadā tika reģistrēts viens, pagājušajā gadā - trīs, bet kopš šī gada sākuma - jau septiņi.

"Identificētajos gadījumos Igaunijas pilsoņi galvenokārt darbojās kā noziedzīgu nodarījumu izdarītāji: viņi strādāja par autovadītājiem, pārvadājot nelegālos migrantus," sacīja Kristīne Pētersone, Latvijas Valsts robežsardzes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību departamenta vecākā speciāliste.

Robežsargi 26. jūnijā Skaistes pagastā apturēja "Volkswagen" mikroautobusu. Vadītājs bija Igaunijas pilsonis, bet vēl viens Igaunijas pilsonis bija pasažieris. Transportlīdzekļa pārmeklēšanas laikā tajā atradās 11 cilvēki, kuri visi iepriekš bija nelikumīgi šķērsojuši Baltkrievijas un Latvijas robežu bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, vīzām vai uzturēšanās atļaujām.

Tāpat tika atklāts, ka transportlīdzekļa numura zīme ir viltota un atbilst īstas Latvijas armijas automašīnas numura zīmei. Pret Igaunijas pilsoņiem ir uzsākts kriminālprocess.

Latvijas prokuratūra 24. jūnijā nosūtīja krimināllietu Latgales apgabaltiesai, apsūdzot Igaunijas pilsoni par personu, kuras nelikumīgi ieceļojušas Latvijas teritorijā, grupveida kontrabandu.

Latvijas policija Rēzeknes rajonā konfiscēja automašīnu, kuru vadīja igauniete. Automašīnā atradās divi migranti no Etiopijas un Eritrejas, kuri bija ieceļojuši Latvijā caur Baltkrieviju. Sieviete caur “Telegram” saņēma norādījumus viņus nogādāt Rīgā, tomēr izmeklēšanā neizdevās noskaidrot, kas viņai deva šos norādījumus.

Kā skaidroja Kristīne Pētersone, vairumā gadījumu Igaunijas pilsoņi reaģē uz darba piedāvājumiem, kas publicēti dažādās sociālo mediju platformās. "Pieņemot šos piedāvājumus, viņi apzinās, ka darbības, kurās viņi gatavojas iesaistīties, ir nelikumīgas," viņa piebilda.

Runājot par iesaistīto personu pagātni, nav iespējams izveidot visaptverošu profilu. Starp aizturētajiem ir gan Igaunijas pilsoņi, gan ārzemnieki ar Igaunijas uzturēšanās atļaujām.

Viņas igauņu kolēģis Margo Peters, Lēnes prefektūras Kriminālbiroja Robežsardzes un migrācijas uzraudzības vadītājs, piebilst, ka vervētāji sociālajos medijos īpaši orientējas uz jauniešiem. Pēc viņa teiktā, jauniešus ir vieglāk pārliecināt, jo viņi cer uz vieglu naudu.

Žurnālistei patiešām izdevās atrast līdzīgus sludinājumus, piemēram, “Signal Messenger” tērzētavās, kas veltītas nelegālu preču pārdošanai. Saskaņā ar šiem ziņojumiem, autovadītāji tiek meklēti pārvadājumiem gan no Latvijas, gan Polijas. Solītā samaksa par vienu braucienu ir 5000 eiro.

Sludinājumos interesenti tiek aicināti nosūtīt ziņojumu uz norādīto “Telegram” lietotājvārdu. Kāds žurnālists atbildēja uz vienu no šādiem sludinājumiem un nekavējoties saņēma automātisku ziņojumu ar jautājumu, kāda automašīna ir pieejama, kur viņš vēlas strādāt un kad ir gatavs sākt darbu. Konts bija reģistrēts ar Turcijas tālruņa numuru.

Tad pienāca nākamais ziņojums, kas bija uzrakstīts ar kļūdām, kas liek domāt, ka to sūtījis cilvēks, nevis robots. "Darba devējs" arī nosūtīja saiti uz zvanu, domājams, lai apspriestu darba detaļas, visticamāk, uzskatot, ka balss zvani pakalpojumā “Telegram” ir drošāki no tiesībaizsardzības iestādēm nekā īsziņas.

Cilvēku tirdzniecībai parasti ir starptautisks raksturs, un Igaunija pastāvīgi sadarbojas ar citām valstīm, lai to apkarotu.

Pēc Petera teiktā, jaunas noziedzīgas shēmas ātri izplatās starp valstīm, tāpēc Igaunijas policija cieši sadarbojas ar saviem kolēģiem kaimiņvalstīs. Viņi pastāvīgi apmainās ar informāciju par noziedzības tendencēm un noziedznieku profiliem.

"Cilvēkiem ir jāsaprot, ka, ja viņi sadarbojas ar noziedzniekiem un iesaistās imigrantu kontrabandā, cerot gūt labu peļņu, pastāv ļoti liela varbūtība tikt pieķertiem," brīdina Peters.

Viņa norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad jaunieši, kas pieķerti kontrabandas lietās, domāja, ka iztiks tikai ar naudas sodu, bet nonāca cietumā.

Sods par šo nodarījumu Latvijā ir divi gadi cietumā vai ilgāk. “Ja cilvēki nodarbojas ar kontrabandu, cerot ātri nopelnīt, tad var teikt, ka kontrabandistiem piedāvātā atlīdzība neatsver sodu par šo noziegumu aizturēšanas gadījumā," skaidroja Peters.

Arī Igaunijā kontrabanda, visticamāk, novedīs pie cietumsoda - šis nodarījums paredz cietumsodu līdz trim gadiem. Ja imigranti tiek pārvadāti dzīvībai bīstamos apstākļos, sods var būt cietumsods līdz septiņiem gadiem.