ASV nokritušais meteorīts pārsteidz zinātniekus

Kad pirms diviem gadiem kādas mājas jumtā ASV štatā Ņūdžersijā ietriecās vairāk nekā kilogramu smags meteorīts, mājas saimnieki droši vien pat nenojauta, ka viņu guļamistabā nonācis viens no interesantākajiem kosmosa iežiem pēdējo gadu laikā, raksta “CNN”.

Tagad zinātnieki paziņojuši - meteorītā atrastas retas aminoskābes, kas nav raksturīgas dzīvībai uz Zemes. Atklājums var palīdzēt labāk izprast ne tikai Saules sistēmas pirmsākumus, bet arī to, kādas organiskās vielas kosmosā pastāvēja vēl ilgi pirms mūsu planētas dzīvības rašanās.

Pirms diviem, gadiem, 2024. gada 16. jūlijā, tūkstošiem cilvēku Ņujorkā, Ņūdžersijā un apkārtējos štatos debesīs novēroja spilgtu uguns bumbu. Dažviet bija dzirdams arī spēcīgs skaņas sprādziens.

Meteorīts Zemes atmosfērā ielidoja ar aptuveni 14,4 kilometru sekundē lielu ātrumu, taču tas izrādījās neparasti trausls. Aptuveni 35 kilometru augstumā kosmosa akmens sadalījās vairākos gabalos.

Lielākā daļa fragmentu pazuda, bet viens aptuveni kilogramu smags gabals izlauzās cauri kādas mājas jumtam Hilsboro pilsētā un ietriecās guļamistabā.

Par laimi, neviens necieta, un mājas saimnieki izdarīja vienu ļoti gudru lietu - kad šoks bija pārgājis, mājas īpašnieki rīkojās tieši tā, kā vēlāk ieteica zinātnieki.

Viņi uzvilka vienreizlietojamos cimdus un rūpīgi savāca melnos akmens fragmentus un putekļus alumīnija folijā un stikla traukos. Tas palīdzēja izvairīties no paraugu piesārņošanas ar vielām no apkārtējās vides.

Tieši tāpēc meteorītu bija iespējams izpētīt gandrīz ideālā stāvoklī.

Kas tajā bija tik īpašs? Analīzes parādīja, ka tas ir ārkārtīgi rets CM tipa oglekļa hondrīts - viens no senākajiem un vismazāk izmainītajiem Saules sistēmas iežu veidiem.

Šādi meteorīti satur minerālus, kas reiz bijuši saskarē ar ūdeni, kā arī dažādus organiskos savienojumus.

Taču lielākais pārsteigums vēl tikai sekoja - pētnieki meteorīta ūdens ekstraktos atklāja sarežģītu aminoskābju kopumu.

Aminoskābes ir vielas, no kurām veidojas olbaltumvielas - viens no galvenajiem dzīvības pamatelementiem, tomēr lielākā daļa šajā meteorītā atrasto aminoskābju nav sastopamas vai ir ļoti retas dzīvajos organismos uz Zemes, tieši tāpēc zinātnieki uzskata, ka to izcelsme patiešām ir ārpuszemes.

Pētnieki uzskata, ka meteorīts kādreiz bijis daļa no daudz lielāka asteroīda starp Marsa un Jupitera orbītām. Pēc vairākām sadursmēm kosmosā neliels fragments atdalījās un aptuveni pirms 200 000 gadu sāka savu ceļu Zemes virzienā. Vēl pēc tikpat ilga laika tas sasniedza mūsu planētu.

Turklāt šis ir pirmais šāda tipa meteorīts, kurā saglabājušies iežu fragmenti no sākotnējā asteroīda dziļākajiem slāņiem, kas zinātniekiem ļauj daudz precīzāk pētīt, kā šie senie kosmosa ķermeņi veidojās un kā tajos mijiedarbojās ūdens un organiskās vielas.

Lai gan meteorīta trieciens mājas jumtā izklausās kā sižets zinātniskās fantastikas filmai, šis neparastais notikums kļuvis par vērtīgu dāvanu zinātnei. Nelielais kosmosa akmens glabājis informāciju, kas uz Zemes saglabājusies miljardiem gadu, un atgādina, ka atbildes uz jautājumiem par dzīvības pirmsākumiem var slēpties nevis dziļi zem mūsu kājām, bet gan tālu kosmosā.