Ukrainā sašutums par Zelenska lēmumu
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska negaidītais lēmums atbrīvot Mihailu Fedorovu no aizsardzības ministra amata ir izraisījis lielu sabiedrības sašutumu, raksta “lrytas.lt”.
Saskaņā ar Ukrainas un starptautisko mediju ziņoto, viens no iespējamajiem atlaišanas iemesliem bijušas domstarpības ar Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski.
Novērotāji un sabiedriskās personas pauda atbalstu M. Fedorovam un apgalvoja, ka savā īsajā septiņu mēnešu pilnvaru termiņā viņš ir sasniedzis daudzus rezultātus, to skaitā ir “Starlink” sistēmu bloķēšana Krievijas spēkiem, kampaņa pret okupantu loģistiku okupētajā Krimā un plaša militārās reformas iniciatīva.
Fedorovs sociālajos tīklos apstiprināja informāciju par atlaišanu un paziņoja, ka viņam bija "liels gods kalpot Ukrainas tautai aizsardzības ministra amatā".
Reaģējot uz Fedorova atlaišanu, sabiedrībā pazīstami cilvēki trešdien aicināja cilvēkus iziet ielās, un ceturtdienas rītā vismaz 1000 pilsoņu izgāja ielās Kijivā un citās pilsētās. Vadības maiņas dēļ atkāpās arī augsta ranga militārais komandieris.
Atkāpšanās iesniegumu iesniedza Ukrainas Gaisa spēku komandiera vietnieks pulkvedis Pavlo Jeļizarovs, kurš sociālajos tīklos paziņoja, ka nespēj piekrist lēmumam atbrīvot Fedorovu no amata. Viņš brīdināja, ka ministra nomaiņa var negatīvi ietekmēt Ukrainas aizsardzības spējas laikā, kad valstī turpinās karš ar Krieviju.
Tikmēr Ukrainas parlamentam ceturtdien bija jāapstiprina plašas valdības izmaiņas. Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka valdības pārkārtojumu mērķis ir "atjaunošanās" un efektīvāka valsts pārvalde kara apstākļos, taču opozīcijas politiķi un vairāki analītiķi pauda bažas, ka tieši Fedorova atcelšana var aizkavēt bruņoto spēku modernizāciju un reformas.
Lai gan Zelenskis pagaidām nav publiski komentējis ziņojumus par iespējamo konfliktu starp Fedorovu un Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski, ministra atlaišana jau kļuvusi par vienu no apspriestākajiem politiskajiem notikumiem Ukrainā pēdējo mēnešu laikā. Analītiķi norāda, ka sabiedrības neapmierinātība un protesti rada papildu spiedienu prezidentam laikā, kad valstij vienlaikus jāturpina karš ar Krieviju un jāīsteno nozīmīgas militārās reformas.
