Degvielas trūkuma dēļ Krievijā sāk pārvietoties ar zirgiem

Ukrainas uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām ir izraisījuši degvielas krīzi Krievijā, un autovadītāji visā valstī tagad stundām un pat dienām ilgi gaida, lai uzpildītu degvielu, un rindās bieži vien izceļas kautiņi. Degvielas trūkuma dēļ krievi ir spiesti meklēt alternatīvus pārvietošanās līdzekļus, arvien biežāk izvēloties velosipēdus vai zirgus, ziņo “DW”.

Iedzīvotāji ziņo, ka degvielas uzpildes stacijas ir slēgtas, bet pie tām dažām degvielas uzpildes stacijām, kurās vēl ir degviela, veidojas kilometriem garas rindas. Sieviete no Gelendžikas pastāstīja, ka jau trīs dienas mēģina uzpildīt savu automašīnu. Viņa ieradās stacijā pulksten 5 no rīta un pat pārnakšņoja savā automašīnā, bet nevarēja nopirkt degvielu.

Tiek ziņots, ka situācija visakūtākā ir Čitā, Krievijas Aizbaikālas reģionā. Tur autovadītāji, kā ziņots, rindā pēc degvielas gaida līdz pat 36 stundām. Sociālo mediju lietotāji arī apgalvo, ka cilvēki rindā pārdod savas vietas par 35 000 rubļu jeb par aptuveni 400 eiro.

Degvielas trūkums piespiež daudzus krievus mainīt savu ikdienas rutīnu - daudzi dodas uz darbu vai ved bērnus uz skolu kopā ar ceļabiedriem; citi pāriet uz sabiedrisko transportu. Taksometri kursē retāk un arvien biežāk atceļ tālsatiksmes braucienus lielākajās pilsētās. Tā rezultātā ir pieaugušas arī biļešu cenas.

Krievijas lauku apvidos iedzīvotāji pērk zirgus automašīnu vietā. “Telegram” kanāls “Mash” ziņo par strauju pieprasījuma pieaugumu pēc zirgiem pēdējās nedēļās - dzīvnieki tiek izmantoti lauksaimniecības tehnikas vietā.

Arī pieprasījums pēc velosipēdiem ir strauji pieaudzis. Jūnijā velosipēdu pārdošanas apjomi pieauga par 131% salīdzinājumā ar maiju. Velosipēdi arvien biežāk tiek uzskatīti par alternatīvu automašīnām.

Tikmēr Krievijas varas iestādes noliedz sistēmiska degvielas trūkuma esamību, krīzē vainojot panikas pirkšanu un spekulantus. Premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks uzstāj, ka piegādes traucējumi attiecas tikai uz atsevišķām degvielas uzpildes stacijām.

Arī reģionālās varas iestādes izvirza līdzīgus argumentus - Krasnodaras, Irkutskas un Pleskavas apgabalu gubernatori apgalvo, ka mazumtirgotāji tikai uzkurina paniku iedzīvotāju vidū.

Šķiet, ka uzticība Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mazinās. Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskās domas fonda (FOM) aptauju, kas veikta no 19. līdz 21. jūnijam, viņa atbalsta reitings vienas nedēļas laikā ir samazinājies no 74% līdz 69%. Tomēr sabiedrības noskaņojuma maiņa, šķiet, nav novedusi pie aicinājumiem nekavējoties izbeigt karu - jūnijā veiktā aptauja atklāja, ka atbalsts Krievijas karam Ukrainā ir pieaudzis. Trīsdesmit procenti respondentu tagad apgalvo, ka atbalsta karu, kas ir sešu procentpunktu pieaugums, salīdzinājumā ar 2026. gada martu.

Pēc Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem benzīna ražošana Krievijā ir samazinājusies līdz līmenim, kas sedz tikai aptuveni 65% no sezonālā pieprasījuma. Benzīna deficīts pašlaik ir 40 000-45 000 metrisko tonnu dienā.

Tikmēr krievi, kas dzīvo reģionos, kas robežojas ar Kazahstānu, ir sākuši masveidā ceļot uz kaimiņrepubliku pēc benzīna, un, lai novērstu nelegālu degvielas pārvietošanu, Kazahstānas varas iestādes ir izveidojušas kontrolpunktus uz robežas.