“The Telegraph”: NATO samitā nerunās par Ukrainu, lai nekaitinātu Trampu

Ukrainas prezidents Zelenskis nepiedalīsies NATO samita otrajā dienā un neuzstāsies ar runu NATO līderiem, raksta “The Telegraph”.

NATO samitā Ankarā Ukrainas jautājumu plānots atlikt malā, lai izvairītos no Donalda Trampa saniknošanas, raksta laikraksta “The Telegraph” komentētājs Ouens Metjūss. Alianses līderiem būs jātiek galā ar uzbrukumiem trīs frontēs: vienotības, apņēmības un drošības.

Pirmais trieciens NATO nāca no Donalda Trampa puses, kurš sāk izvest karaspēku, ieročus un finansējumu no Eiropas. Otrais ir pieaugošā plaisa aliansē par finansējumu Ukrainas militārajiem centieniem. Un trešais ir tiešie draudi no pašas Krievijas, kas, kā ziņots, plāno "provokāciju" pret Poliju. Tās visas ir sliktas ziņas Volodimiram Zelenskim, kurš apmeklēs samitu, raksta Metjūss.

"Atšķirībā no kara sākuma, šogad Zelenskis lūdz nevis ieročus, bet gan naudu... Taču naudas — ne tikai karam, bet arī izpostītās Ukrainas ekonomikas atbalstam — katastrofāli trūkst," viņš norāda.

Turklāt mazinās arī to valstu labā griba, kas kādreiz bija Kijivas tuvākās sabiedrotās. Piemēram, Polijas premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka viņš uzdevis aizsardzības un ārlietu ministriem "būt piesardzīgiem ar jebkādiem paziņojumiem par turpmāku Polijas finansiālu atbalstu" Ukrainai un tā vietā koncentrēties uz Varšavas pašas militāro izdevumu finansēšanu.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico samitā atteicās atbalstīt NATO plānus sniegt liela mēroga finansiālu un militāru palīdzību, paziņojot, ka "Slovākija nemaksās par Ukrainas militārajiem izdevumiem". Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs noraidīja iespēju atbalstīt 90 miljardu eiro lielu ES aizdevumu Ukrainai un bloķēja Čehijas vieglo lidmašīnu eksportu uz Kijivu. Arī Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģārs noraidīja Ukrainas apbruņošanu.

Metjūss norāda, ka konflikts ar Poliju, kā arī attiecību pasliktināšanās ar citiem Centrāleiropas sabiedrotajiem, Ukrainai nevarēja notikt sliktākā laikā:

"Uz papīra NATO dalībvalstīm bija jāpiešķir Ukrainai 70 miljardi eiro militārās palīdzības 2026. gadā un "vismaz līdzvērtīgs" atbalsta līmenis 2027. gadā. Taču patiesībā šī summa galvenokārt atspoguļo esošo līdzekļu pārdali, nevis jaunu naudu. 70 miljardi eiro apvieno NATO esošās ikgadējās saistības ar finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar ES aizdevumu, bez jebkādām jaunām saistībām."

Turklāt ziņas, ka Zelenskis neapmeklēs galveno NATO samitu nākamajā dienā un neuzstāsies ar runu NATO līderiem, ir vēl viena negatīva zīme.

"Tā vietā alianse nolēma atstāt Zelenski un visu Ukrainas jautājumu malā, baidoties satraukt Trampu," raksta analītiķis.

Viņš norāda, ka alianses vienotība brūk, un līdz ar to brūk atbalsts, kas Ukrainai nepieciešams, lai turpinātu pretoties Krievijas virzībai uz priekšu.