Uldis Augulis: Mēs neesam vienlīdzīgā situācijā ar visu pārējo Eiropu

Eiropas līmenī Latvijai šobrīd svarīgi ir panākt risinājumu papildu nodoklim, kas tiek piemērots minerālmēslojumam, lai mazinātu Tuvo Austrumu konflikta radītā sadārdzinājuma ietekmi, vēsta jaunais zemkopības ministrs Uldis Augulis.

Ja runājam par Eiropas Savienības (ES) nākamā budžeta periodu, kur Latvijai lauksaimniecībā ir lielas vēlmes, kā pašlaik skatāties uz šīm sarunām?

Sākotnēji plānots, ka lēmumi tiks pieņemti gada beigās, bet vai tā tiešām būs, šobrīd grūti pateikt. 18. un 19. jūnijā Eiropadomē, uz kuru devās premjers, šie jautājumi tika pārrunāti. Mēs stingri pieturamies pie savām sākotnējām pozīcijām par tiešmaksājumu izlīdzināšanu un nepieciešamo finansējumu lauksaimniecībai.

Uzsvars ir uz to, ka mēs esam pie austrumu robežas un esam pavisam citos apstākļos. Jebkuru atbalstu šobrīd nevar rēķināt tikai pēc tiešmaksājumiem. Mums nepieciešamas citas atslēgas, jāņem vērā gan ārējā ietekme, gan lopu skaits valstī, gan citi faktori. Mēs neesam vienlīdzīgā situācijā ar visu pārējo Eiropu. Mēs pastāvēsim uz to, ka Latvijai nepieciešami nosacījumi, kas ļauj būt konkurētspējīgiem Eiropā.

Kā vērtējat iespējas panākt Latvijai labvēlīgākus lēmumus?

Neviens mums naudu pakaļ nemetīs. Ja mēs neiesim un nepastāvēsim uz savām pozīcijām gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan zivsaimniecībā, tad mums būs ļoti sarežģīti konkurēt kopējā Eiropas tirgū. Tāpēc jautājumi, kas mums ir svarīgi, šobrīd ir jāaizstāv.

Jūs iestājaties pret papildu izmaksu pieaugumu lauksaimniekiem saistībā ar ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošanu minerālmēsliem. Vai līdztekus minerālmēslu jautājumam Latvija plāno iestāties arī par citu zaļā kursa prasību pārskatīšanu vai atvieglošanu?

Šobrīd šis ir galvenais jautājums. Mums ir svarīgi, lai šo tā saukto nodokli vismaz pārceltu laikā.

Šobrīd minerālmēsli ir sadārdzinājušies par aptuveni 40%. Esmu runājis ar lauksaimniekiem un graudkopjiem - dabīgā mēslojuma mums nav pietiekami, jo lopu skaits valstī ir par mazu. Līdz ar to minerālmēslojums ir svarīgs, lai iegūtu kvalitāti no graudiem. Ja sadārdzinājums ir ap 100 eiro uz tonnu pret graudu cenu biržā, šķēre ir milzīgi plata. Tas vienkārši nav pavelkams. Ja izmantojam mazāk mēslojuma, zaudējam kvalitāti. Mēs laikam neesam tik bagāti, lai visu laiku audzētu tikai lopbarību. Tāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums.

Ir indikācijas no Eiropas Komisijas par iespējamu kompensējošu finansējumu 500 miljonu eiro apmērā visām ES dalībvalstīm. Bet arī šeit mums neder tas, ja "atslēga" būs līdzīga kā tiešmaksājumiem, jo tas mūsu situāciju neatrisina. Svarīgāki ir citi kritēriji, pēc kuriem šo finansējumu sadalīs.

Komisija, cik zināms, netaisās pilnībā atkāpties no ieceres. Dalībvalstis varētu pašas kompensēt no saviem budžetiem, bet tas mums arī īsti neder. Tāpēc par šo vēl būs diskusijas. Esmu to pārrunājis arī ar Kučinska kungu.

Ja dalībvalstīm ļauj pašām kompensēt no budžeta, Latvijai var sanākt problēma - mūsu budžetā naudas kompensācijām var nebūt, bet citām valstīm būs. Vai arī tā nezaudēsim konkurences cīņā?

Tieši tāpēc mums uzsvars ir jāliek kopējā Eiropas līmenī. Ja esam vienotā tirgū, tad nosacījumiem jābūt pēc iespējas līdzīgiem.