Vācijā Saūda Arābijas pilsonim piespriests mūža ieslodzījums

Tiesa Vācijā piespriedusi mūža ieslodzījumu Saūda Arābijas pilsonim Talebam Džavadam al Abdulmohsenam, kurš 2024. gada 20. decembrī ar automašīnu ietriecās ļaužu pūlī Ziemassvētku tirdziņā Magdeburgā, nogalinot sešus cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 300.

Prokuratūra apsūdzējusi Abdulmohsenu sešās slepkavībās un 338 slepkavības mēģinājumos.

Tiesa secināja, ka šis noziegums bija īpaši smags, un šāds novērtējums ievērojami apgrūtinās Abdulmohsena iespējas kādreiz tikt atbrīvotam no cietuma.

Vairākus mēnešus ilgā tiesas procesa laikā Abdulmohsens atzina, ka ar nomāto automašīnu braucis cauri tirgum, taču noliedza, ka būtu apzināti triecies virsū cilvēkiem. Prokuratūra šo apgalvojumu raksturoja kā absurdu.

Psihiatrs apsūdzētajam diagnosticēja narcistiskus personības traucējumus, taču secināja, ka viņš ir pilnībā krimināli atbildīgs un joprojām bīstams.

Tiesas procesa norisei Magdeburgas nomalē tika uzcelta plaša pagaidu tiesas zāle, lai tajā varētu uzņemt simtiem cietušo, tuvinieku un citu personu. Tiesas procesa laikā uzstājās vairāk nekā 100 liecinieki un apmēram 40 advokāti, kuri pārstāvēja 200 civiltiesiskās puses šajā lietā.

51 gadu vecais Abdulmohsens, kurš pēc profesijas ir psihiatrs, ieradās Vācijā 2006. gadā un strādāja par ārstu psihiatriskajā iestādē, kur ievietoti garīgi slimi likumpārkāpēji.

Transportlīdzekļa izmantošana uzbrukuma veikšanā atgādināja citus pēdējo gadu džihādistu uzbrukumus, taču policija, izpētot Abdulmohsena pagātni, drīz atklāja pavisam citu motīvu - spēcīgu pretislāma nostāju un simpātijas pret galēji labējām politiskajām kustībām, tostarp partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD).

Viņa liecības tiesā dažkārt bija nesakarīgas un pilnas ar sazvērestības teorijām un galēji labējām idejām. Viņš arī sarīkoja badastreiku, kas piespieda tiesu uz laiku turpināt tiesas procesu bez viņa klātbūtnes.

Abdulmohsens iepriekš bija apsūdzējis Vācijas varasiestādes par to, ka tās nespēj pienācīgi aizsargāt Saūda Arābijas pilsoņus, kuri bēg no savas valsts reliģisku vai politisku iemeslu dēļ.

Viņam jau iepriekš bija konflikti ar varasiestādēm, un viņam bija uzlikts naudassods par vardarbības draudiem.

Saskaņā ar prokuratūras atzinumu Abdulmohsena motīvs bija konflikts ar Ķelnē bāzētu bēgļu organizāciju. Viņš centās atriebties organizācijai, kurai bija zaudējis tiesā, kā arī vēlējās turpināt piesaistīt sabiedrības un mediju uzmanību.

Tiesas procesa laikā Abdulmohsens neizrādīja "nekādu nožēlu, sirdsapziņas pārmetumus vai pašrefleksiju", norādīja prokuratūra.