Nīderlandē veikta eitanāzija bērnam, kas jaunāks par 12 gadiem. Vai tas bija likumīgi?
Nīderlandē pirmo reizi eitanāzija tika veikta neārstējami slimam bērnam, kas jaunāks par 12 gadiem — divus gadus pēc tam, kad stājās spēkā būtiskas izmaiņas valsts likumos par palīdzību nomirt, vēsta "New York Post".
Nīderlandes veselības ministre Sofija Hermansa paziņoja, ka "neārstējami slimais" bērns nomira pagājušajā gadā, taču pirmdien savā ikgadējā ziņojuma prezentācijā Pārstāvju palātā neatklāja sīkāku informāciju par bērna vecumu vai slimību, vēsta NOS. Hermansa vēstulē likumdevējiem atklāja, ka prokurori tagad lems, vai lietā iesaistītais ārsts rīkojās likumīgi.
Nīderlandes valdība 2024. gadā legalizēja eitanāziju smagi slimiem bērniem vecumā no 1 līdz 12 gadiem. "Eitanāzija ir atļauta tikai pacientiem, kuru nepanesamām ciešanām bez uzlabojumu izredzēm ir medicīnisks aspekts," saka valdība. "Tas var attiekties uz somatiskām slimībām, piemēram, vēzi vai sirds un asinsvadu slimībām, kā arī uz psihiskiem traucējumiem, demenci vai vairākiem geriatrijas sindromiem." Eitanāzija nav atļauta “gadījumos, kad cilvēka dzīve ir “beigusies” vai viņš uzskata savu dzīvi par “pabeigtu””, norāda Nīderlandes valdība. Pirms lēmuma pieņemšanas par pacienta dzīvības izbeigšanu saskaņā ar Dzīvības izbeigšanas pēc pieprasījuma un asistētas pašnāvības (pārskatīšanas procedūru) likumu ārstiem ir jāiepazīstas ar sešu punktu kontrolsarakstu. Vispirms viņiem ir jāsecina, ka pacients nav piespiests, un jāizlemj, vai viņa “ciešanas ir nepanesamas bez uzlabojumu izredzēm”, norāda valdība. Viņiem ir jāinformē pacients par viņa slimību un jāsecina, ka “nav saprātīgas alternatīvas”. Ārstiem ir arī jākonsultējas ar neatkarīgu ārstu, kā arī jāievēro pienācīga rūpība un uzmanība visa procesa laikā. Bērniem līdz 12 gadu vecumam ir jādod vecāku piekrišana. Valdības ministri tolaik paziņoja, ka likuma izmaiņas attieksies uz aptuveni pieciem līdz desmit bērniem, kuri nepanesami cieš no savām slimībām. “Dzīves beigas šai grupai ir vienīgā saprātīgā alternatīva bērna nepanesamajām un bezcerīgajām ciešanām,” paziņoja valdība. Eitanāzija jau bija legāla zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam un bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, taču bērni šajā vecumā varēja nomirt tikai ar paliatīvās sedācijas palīdzību vai dabiski. Bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem ir jāsaņem vecāku vai aizbildņu piekrišana šim procesam, taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad iesaistīti 16 un 17 gadus veci bērni.
Saskaņā ar Nīderlandes valdības sniegto informāciju, ar viņiem ir jākonsultējas, taču viņu piekrišana nav nepieciešama. Ārstiem, kas nelikumīgi veic eitanāziju, draud cietumsods līdz 12 gadiem, kā arī var tikt piemērots naudas sods. 2002. gadā Nīderlande bija pirmā valsts pasaulē, kas legalizēja eitanāziju ar stingriem nosacījumiem. Par visiem eitanāzijas gadījumiem ir jāziņo medicīnas uzraudzības padomēm. Nīderlande nav pirmā valsts, kas atļauj ārsta palīdzību nāvi visu vecumu bērniem. Beļģija to atļauj kopš 2014. gada. Saskaņā ar Reģionālo eitanāzijas pārskatīšanas komiteju datiem, pagājušajā gadā Nīderlandē tika ziņots par 10 341 nāves gadījumu, veicot pašnāvību vai eitanāziju. Tas bija par 3,8 % vairāk nekā 2024. gadā. Aptuveni 85 % gadījumu bija saistīti ar pacientiem, kuri cīnījās ar tādām slimībām kā vēzis un plaušu slimības. Trīs no katriem četriem gadījumiem bija saistīti ar cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem. Tikai viens pusaudzis vecumā no 12 līdz 18 gadiem nomira no eitanāzijas. Tikmēr Apvienotajā Karalistē ierosinātais likumprojekts, kas ļautu neārstējami slimiem pieaugušajiem Anglijā un Velsā izvēlēties izbeigt savu dzīvību, neguva atbalstu no Lordu palātas, lai gan to atbalstīja ievēlētie parlamentārieši. Likumprojekts aprīlī noraidīts pēc tam, kad parlamenta laiks beidzās pēc tam, kad Apvienotās Karalistes augšpalāta efektīvi kavēja darbu.
