NATO gatavo būtiskas izmaiņas Baltijas valstu aizsardzībā

NATO plāno ieviest jaunu komandstruktūru, kas kara gadījumā ļautu ievērojami ātrāk izvietot sabiedroto spēkus Latvijā un Igaunijā, atsaucoties uz informētiem avotiem aliansē, ziņo “Reuters”.

Saskaņā ar plānu Vācijas un Nīderlandes kopīgais korpuss uzņemtos atbildību par NATO spēku vadību Latvijā un Igaunijā iespējamā konflikta gadījumā. Jaunā struktūra ļautu nepieciešamības gadījumā ātri izvietot desmitiem tūkstošu karavīru Baltijas reģionā. “Reuters” vēsta, ka runa varētu būt par līdz pat 60 000 karavīru ātru pārvietošanu uz Latviju un Igauniju.

Pašlaik NATO spēki Baltijas valstīs un Polijas ziemeļos tiek koordinēti no vienota štāba Polijas pilsētā Ščecinā. Jaunā pieeja paredz lielāku uzmanību tieši Baltijas valstu aizsardzībai, ņemot vērā drošības riskus reģionā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Vācijas un Nīderlandes korpusa štābs atrodas Minsterē Vācijā, un tajā iesaistītas 16 NATO dalībvalstis. Miera laikā šādu korpusu galvenais uzdevums ir plānošana un gatavība, bet krīzes vai kara gadījumā tie kļūst par pamatu plaša mēroga spēku izvietošanai un vadībai.

Tēma kļuvusi īpaši aktuāla laikā, kad ASV pārskata savu militāro klātbūtni Eiropā. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nesen paziņoja par Vašingtonas spēku izvietojuma izvērtēšanu Eiropā, vienlaikus mudinot Eiropas valstis uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Marks Rite norādījis, ka Eiropas sabiedrotie jau palielinājuši savu ieguldījumu alianses ātrās reaģēšanas spēkos, lai kompensētu daļu no ASV samazinātā pienesuma.

Drošības eksperti uzskata, ka jaunā komandstruktūra ir daļa no NATO plašākās stratēģijas stiprināt alianses austrumu flangu un nodrošināt, ka iespējamā krīzes situācijā Baltijas valstis var saņemt sabiedroto militāro atbalstu pēc iespējas ātrāk.