Kijiva: Kremlis vervē Āfrikas jauniešus karam pret Ukrainu
Krievija izmanto tā saukto "Krievu namu" tīklu Āfrikā kā aizsegu ideoloģiskai ietekmēšanai un vietējās jaunatnes slepenai vervēšanai dalībai kaujas darbībās pret Ukrainu, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
Saskaņā ar izlūkošanas datiem "Krievu namu" tīklu ir izveidojusi federālā iestāde "Rossotrudņičestvo" sadarbībā ar "Tautas diplomātijas centru" Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Saveļova vadībā.
Šo centru galvenais mērķis ir Āfrikas jaunieši, kurus pakļauj bargai ideoloģiskai propagandai. Rādot padomju un krievu filmas, kā arī izplatot cenzētu literatūru, krievi veido jauniešiem izkropļotu priekšstatu par Krieviju.
Atsevišķs darbības virziens ir Āfrikas iedzīvotāju sagatavošana pārcelšanās uz Krieviju ar "mācību" vai "nodarbinātības" ieganstu. Viņiem mākslīgi tiek radīta ilūzija par laimīgu dzīvi, viņi tiek apmācīti krievu valodā un viņiem tiek iestāstītas nepatiesas perspektīvas.
"Realitāte tomēr krasi atšķiras no šī tēla. Daudziem Āfrikas iedzīvotājiem - jo īpaši studentiem - ceļojums uz Krieviju beidzas ar līguma parakstīšanu ar okupācijas karaspēku un nāvi uzbrukuma vienībās frontē noziedzīgajā karā pret Ukrainu," ziņo HUR.
Galvenajā izlūkošanas pārvaldē norāda, ka Kremlis mēģina izaudzināt veselu paaudzi ideoloģiski lojālu afrikāņu, lai slēptu savu valstu koloniālo izlaupīšanu un izmantotu cilvēkus kā lētu mobilizācijas resursu.
Pašlaik "Krievu namu" pārstāvniecības darbojas Ēģiptē, Marokā, Tunisijā, Zambijā, Kongo, Tanzānijā, Etiopijā un Dienvidāfrikas Republikā (DĀR). Vienlaikus "Rossotrudņičestvo" aktīvi izvērš tā sauktos "partnerības centrus". Formāli tie ne vienmēr ir reģistrēti kā valsts pārstāvniecības, taču darbojas ar nosaukumu "Krievu nams" Burkinafaso, Mali, Gvinejā, Ganā, Kotdivuārā, Centrālāfrikas Republikā, Čadā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Sjerraleonē, Somālijā, Madagaskarā un Namībijā.
Saskaņā ar HUR datiem Maskava plāno atvērt jaunas pārstāvniecības vēl astoņās šī kontinenta valstīs. Konkrētāk, ietekmes centri tuvākajā laikā ir paredzēti Nigērijā, Sjerraleonē, Togo, Mozambikā, Mali, Senegālā, Libērijā un Santomē un Prinsipi.
Aprīlī HUR publiskoja Kremļa plānus līdz 2026. gada beigām iesaistīt karā pret Ukrainu vismaz 18 500 ārvalstu algotņu. Tajā pašā laikā Nacionālās drošības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs uzsvēra, ka tieši "Krievu nami" ir galvenie mezgli šajā ēnu infrastruktūrā, kas uztur karu.
Jūnijā Ukrainas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm piedalās kaujas darbībās Krievijas pusē. Vairākas Āfrikas valstis, tostarp Kenija, Gana un Nigērija, ir vairākkārt pieprasījušas Maskavai paskaidrojumus un aicinājušas pārtraukt savu pilsoņu nelikumīgo vervēšanu, taču Krievijas Ārlietu ministrija turpina ignorēt šīs prasības.
