Vai tiešām Eiropai draud ziemas sasalums? Zinātnieki pēta - kas ir "aukstuma plankums"okeānā un ko tas nesīs

Noslēpumains “aukstuma plankums” okeānā ir ilgi mulsinājis zinātniekus. Jaunākais pētījums apgalvo, ka tā ir draudīga zīme, raksta "CNN".

“Aukstuma plankums” parādās datu vizualizācijā, kurā redzama vidējā temperatūra 2015. gadā salīdzinājumā ar 1951.-1980. gada vidējo rādītāju
NASA Zinātniskās vizualizācijas studijas "Goddarda Kosmosa lidojumu" centrs datiem.

Atlantijas okeāna ziemeļos, uz dienvidiem no Grenlandes un Islandes, liels ūdens pleķis dara kaut ko ļoti dīvainu. Kamēr pārējais okeāns sasilst, tas kļūst aukstāks. Pēnieki apgalvo, ka ir atbilde uz šo noslēpumu, un tā ir draudīga zīme, par to, ka pasaule tuvojas vienam no satraucošākajiem klimata lūzuma punktiem.

Okeāna josla, ko dēvē par “auksto bumbu” vai “sasilšanas caurumu”, kopš 1900. gada ir atdzisusi par gandrīz 1 Celsija grādu (1,8 Fārenheita).

Zinātnieki jau sen ir diskutējuši par to, vai šo anomāliju izraisa siltuma zudumi no okeāna virsmas vēju un mākoņu izmaiņu dēļ, vai arī tā liecina par kritiski svarīgas okeāna straumju sistēmas, kas transportē siltumu, pavājināšanos.

Atlantijas meridionālā apgāšanās cirkulācija jeb AMOC darbojas kā plaša okeāna konveijera lente, kas velk siltu ūdeni no tropiem uz ziemeļu puslodi, kur tas atdziest, nogrimst un plūst atpakaļ uz dienvidiem.

Daudz pētījumu liecina, ka šī sistēma vājinās, jo cilvēku izraisītā globālā sasilšana izkausē ledu un izraisa saldūdens pieplūdumu okeānā, izjaucot AMOC delikāto siltuma un sāļuma līdzsvaru. Daži zinātnieki brīdina, ka AMOC virzās uz lūzuma punktu, iespējams, jau šī gadsimta sākumā, kas nozīmētu, ka nākotnē gaidāms sabrukums.

AMOC apstāšanās būtu globāla katastrofa, kas izraisītu paātrinātu jūras līmeņa celšanos ASV austrumu krastā, iegrūžot Eiropu ziemas dziļā sasalumā un pārvietojot musonus Āfrikā, izraisot ilgstošus sausuma periodus.

Daži aukstuma pilienu interpretē kā AMOC izmaiņu pirkstu nospiedumus, jo tas ir reģions, uz kuru AMOC atnes lielu daļu sava siltuma.

Lai labāk izprastu, kas notiek šajā Atlantijas okeāna daļā, pētījuma zinātnieki apvienoja reālās pasaules okeāna siltuma datus no instrumentiem un satelītiem ar klimata modeļiem.

Viņi atklāja, ka aukstuma pilienu atdzišana notiek ne tikai uz virsmas, bet arī dziļi okeānā, kur atmosfēras apstākļiem, piemēram, vējam un mākoņiem, ir daudz vājāka ietekme.

Visas pazīmes liecina par AMOC ietekmi, atklāts pētījumā. “Tas maina okeāna siltuma pārnesi”, kas veicina aukstās lāseņas atdzišanu, sacīja Stefans Ramstorfs, pētījuma autors un fizikas un okeānu profesors Potsdamas Universitātē, Vācijā.