Nāvessods par asiņaināko uzbrukumu Taizemes vēsturē. Par vainīgiem atzīti uiguri, taču lietā ir daudz pretrunu

Taizemes tiesa ir atzinusi divus vīriešus par vainīgiem valsts vēsturē nāvējošākā uzbrukuma veikšanā un piespriedusi viņiem nāvessodu. Abi vīrieši, kas notiesāti par 2015. gada sprādzienu Bangkokā, ir Bilals Mohammads un Jusufs Mierali.

Viņi ir Ķīnas uiguru minoritātes pārstāvji, raksta "BBC". Tiesa konstatēja, ka viņi piedalījās sprādziena sagatavošanā un izpildē, kas notika 2015. gada 17. augusta vakarā netālu no Erawan svētnīcas Bangkokas centrā, kas ir iecienīts ārvalstu tūristu galamērķis. Uzbrukumā gāja bojā 20 cilvēki un vairāk nekā 120 tika ievainoti.

Tomēr daudzie trūkumi policijas izmeklēšanā un pašā tiesas procesā, kas ilga gandrīz desmit gadus, radīja nopietnus jautājumus par spriedumu. Abi apsūdzētie visas tiesas procesa laikā noliedza savu vainu. Izmeklēšanas kritiķi norāda uz apšaubāmiem pierādījumiem, procesuāliem pārkāpumiem un citiem jautājumiem, kas, pēc viņu domām, neļauj lietu uzskatīt par pilnībā slēgtu, neskatoties uz spriedumu.

Sprādziens svētnīcā

Sprādziens notika tikai dažus desmitus metru no BBC biroja Bangkokā, un žurnālisti redzēja notikuma vietu tūlīt pēc sprādziena. Pēc aculiecinieku teiktā, triecienvilnis pārņēma cilvēkus, kas lūdzās Erawan svētnīcā, kā arī motociklistus tuvējā krustojumā. Daži motocikli aizdegās. Ārsti un ātrās palīdzības automašīnas ieradās notikuma vietā gandrīz nekavējoties. Mediķi sāka glābt ievainotos un apsegt mirušo ķermeņus ar palagiem. Traģēdijas vietā valdīja apdullinošs troksnis un haoss.

Taizeme līdz tam laikam jau bija piedzīvojusi neskaitāmas politiskās vardarbības epizodes, taču šāda mēroga uzbrukums valstij bija nepieredzēts. Galvenais jautājums, kas visiem rūpēja, bija: kas varēja organizēt šo uzbrukumu un kāpēc?

Izmeklēšanas pretrunas

Jau no paša sākuma oficiālā izmeklēšana radīja jautājumus. Baidoties no trieciena valsts vitāli svarīgajai tūrisma nozarei, varas iestādes lika pēc iespējas ātrāk attīrīt uzbrukuma vietu. Tikai divas dienas vēlāk Erawan svētnīca atkal tika atvērta apmeklētājiem, un sprādziena atstātā bedre tika aizbērta ar betonu.

Izrādījās, ka daudzas videonovērošanas kameras uzbrukuma zonā nedarbojās. Tomēr vairākos sliktas kvalitātes videoierakstos tika iemūžināts vīrietis ar gariem matiem un biezām brillēm, kurš atstāja savu mugursomu zem soliņa un ātri aizgāja.

Šī vīrieša turpmākās darbības nebija izsekojamas. Tomēr policija publicēja vēl vienu video, kurā redzams, kā cits vīrietis citā pilsētas daļā iesviež kanālā otru paciņu ar sprāgstvielu. Tā vēlāk nekaitīgi detonēja. Izmeklētāji paziņoja, ka meklē vairākus aizdomās turētos, taču uzstāja, ka incidents nav bijis terora akts.

Nepilnas divas nedēļas pēc sprādziena tika arestēti divi vīrieši, un tagad viņi ir atzīti par vainīgiem. Bilals Mohammads tika atrasts mājā Bangkokas nomalē. ​Tur tiesībsargājošo iestāžu darbinieki atrada ķīmiskas vielas, kas piemērotas sprāgstvielu izgatavošanai. Arestējot, tika konstatēts, ka viņam ir viltota Turcijas pase uz Adema Karadaga vārda.

Otrs apsūdzētais Jusufu Mierali tika aizturēts Kambodžā un pēc tam nodots Taizemes varas iestādēm. Abi tika identificēti kā uiguri. Sākotnēji Taizemes policija apgalvoja, ka neviens no viņiem nav persona, kas atstāja mugursomu ar sprādzienbīstamo ierīci.

Vēlāk Bilalam Mohammadam tika izvirzīta apsūdzība par sprādziena organizēšanu, neskatoties uz to, ka viņa izskats ievērojami atšķīrās no videoierakstā iemūžinātā vīrieša. Turklāt tika izdoti aresta orderi vēl 13 cilvēkiem, no kuriem daži līdz tam laikam jau bija pametuši Taizemi.

Procesuālie pārkāpumi

Uzzinot, ka aizturētie ir uiguri, ievērojama sabiedrības daļa saistīja uzbrukumu ar Taizemes varas iestāžu ļoti pretrunīgo lēmumu mēnesi iepriekš piespiedu kārtā deportēt 109 uigurus uz Ķīnu. Šis solis izraisīja protestu vilni uiguru atbalstītāju vidū, īpaši Turcijā.

Erawan svētnīca bija labi pazīstama kā populārs galamērķis ķīniešu tūristiem. Uz šī fona teorija par atriebību par deportāciju šķita pilnīgi loģiska. Tomēr Taizemes militārā valdība kategoriski atteicās atzīt šo iespēju. Dažādos laikos valdības amatpersonas izvirzīja citas teorijas.

Sākotnēji tika izteikti pieņēmumi, ka aiz uzbrukuma stāv militārās huntas pretinieki, kas bija nākusi pie varas gadu iepriekš. Vēlāk varas iestādes apgalvoja, ka sprādzienu varētu būt sarīkojuši nelegālo imigrantu kontrabandisti un tirgotāji, kas bija neapmierināti ar valdības centieniem ierobežot viņu darbību.

Īpaši mulsinošs bija stāsts par atlīdzību par palīdzību izmeklēšanā. Policija piedāvāja 80 000 ASV dolāru atlīdzību par informāciju par noziedzniekiem, un pēc tam, kad tika aizturēti pirmie aizdomās turētie, viņi faktiski samaksāja naudu paši sev, neskatoties uz to, ka oficiāli atzina daudzu citu meklēšanā esošu personu esamību.

"Lieta ir atrisināta," toreiz paziņoja tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Abi apsūdzētie vēlāk apgalvoja, ka viņu atzīšanās tika izspiesta spīdzinot. Tiesas procesa sākumā, kas notika militārajā tiesā, viņi atsauca savas atzīšanās. Bilals Mohammads paziņoja, ka aresta brīdī viņš gaidīja, kad viņu savāks vīrietis, kurš solīja viņu nelegāli ievest Malaizijā. No turienes viņš plānojis lidot uz Turciju. Tas ir maršrutas, ko bieži izmanto uiguri, kuri meklē politisko patvērumu.

Pēc tam tiesas procesu faktiski paralizēja nebeidzamas kavēšanās. Taizemes varas iestādes visbiežāk šīs kavēšanās skaidroja ar nespēju atrast tulku, kurš runātu uiguru valodā. Paši apsūdzētie atteicās izmantot Ķīnas vēstniecības piedāvātos tulku pakalpojumus.

Tā rezultātā tiesas process ieilga vairāk nekā desmit gadus. Viena no organizācijām, kas asi kritizēja tiesvedību, bija Starptautiskā Juristu komisija (ICJ). Cilvēktiesību aktīvisti paziņoja, ka izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesas procesu aizēnoja daudzi cilvēktiesību pārkāpumi un tie atklāja nopietnas sistēmiskas problēmas Taizemes tiesu sistēmā.

Vairākas organizācijas apgalvoja, ka pārkāpumi bijuši tik būtiski, ka apsūdzētie būtu jāatbrīvo. Tomēr tiesneši secināja, ka iesniegtie pierādījumi bijuši pietiekami, lai nodrošinātu spriedumu par apsūdzēto vainu. Tiesa īpaši uzsvēra datus no apsūdzēto tālruņiem, kas liecināja, ka sprādziena laikā abi atradās teroristu uzbrukuma vietas tuvumā un bija sazinājušies viens ar otru. Bilala Mohameda un Jusufa Mierali advokāts jau ir paziņojis, ka aizstāvība plāno pārsūdzēt spriedumu.