Džejs Dženzens: Kamēr Krievija neatteiksies no saviem stratēģiskajiem mērķiem, lielu izredžu uz mieru nav
Ir grūti nesatraukties par tādām lietām kā dronu ielidošana valstī, tomēr daudz svarīgāka par sīkiem incidentiem ir kopaina, kura pavisam skaidri apliecina, ka esam pietiekami spēcīgi, lai aizsargātu katru mūsu teritorijas centimetru, kamēr Krievija ilgtermiņā viennozīmīgi zaudē, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā uzsvēra NATO Sabiedroto spēku Eiropas virspavēlniecības (SHAPE) stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.
Pastāvīgo Krievijas pausto draudu apstākļos Baltijas valstu iedzīvotāji jūtas diezgan satraukti. Cik liels ir pamats šādam satraukumam?
Es strādāju militārajā štābā, Sabiedroto spēku virspavēlniecībā Eiropā, līdz ar to mana atbilde ir balstīta mūsu plašās militārās plānošanas un militāro spēju pārzināšanā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai mēs spētu aizsargāt katru mūsu teritorijas centimetru. Tāpēc pavadām daudz laika, aplūkojot šo jautājumu militāros komponentus. Mums ir ļoti labi aizsardzības plāni, mums ir spēki un spējas, kas ir pastāvīgas gatavības režīmā. Mēs domājam par nākotni un par to, kas mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka aizsargājam katru sabiedroto teritorijas centimetru.
Tāpēc es gribētu ieteikt cilvēkiem, kas dzīvo Baltijas valstīs vai jebkur citur - lai viņi domā par kopainu. Ir pavisam viegli satraukties par šīs dienas incidentiem. Drons ir novirzījies no kursa un ielido mūsu gaisa telpā. Jā, tādas lietas ir satraucošas. Tomēr mums ir sev jāuzdod citi jautājumi. Vai tas bija tīši? Vai tas bija negadījums? Vai arī tas bija, piemēram, aizsardzības elektroniskā kara rezultāts? Mums jājautā, vai pastāv nenovēršams apdraudējums? Vai cilvēki iet bojā? Vai tiek ietekmēti uzņēmumi? Vai tie sakravājas un pamet valsti?
Kopaina liecina par to, ka Krievija zaudē. Ilgtermiņā Krievija zaudē. Viņi domāja, ka ieņems Ukrainu nedēļas laikā, bet tagad ir 2026. gads. Notiek pašas mazākās tā sauktās Uzvaras dienas parādes. Viņu ekonomika nav labā stāvoklī. Viņu iedzīvotāji uzdod smagus jautājumus. Tāda ir kopaina.
Jā, šajās dienās arī mūsu pusē ir zināma politiskā spriedze. Bet, no otras puses, Somija un Zviedrija ir pievienojušās NATO. NATO sabiedrotie ir vienojušies tērēt 5% no IKP aizsardzībai. Mūsu valstu aizsardzības nozares turpina īstenot projektus, lai nodrošinātu, ka mūsu rīcībā ir nepieciešamā munīcija un militārās spējas. Mēs katru dienu mācāmies no ukraiņiem, kā patiešām militāri efektīvi cīnīties pret krieviem. Ja skatāmies uz kopējo ainu un militāro aprēķinu, man nav šaubu, ka šī alianse spēj aizsargāt katru alianses teritorijas centimetru.
Mans kaimiņš teiktu, ka tas ļoti labi izskatās tikai "uz papīra". Viss notiek lēni, un daudzas lietas joprojām ir tikai "uz šī papīra". Tikmēr baumo, ka Krievija gatavojas jaunam milzīgam karavīru mobilizācijas vilnim. Kā mums nomierināt cilvēkus? Un vai mums to vispār vajadzētu darīt?
Domāju, ka pret cilvēkiem mums ir jābūt godīgiem. Bet mums ir arī jāpārliecinās, ka viņi ir informēti par visiem faktiem. Cilvēki vienmēr sūdzēsies un koncentrēsies uz tagadni. Tomēr dažreiz aizmirstam par sasniegto progresu. Jūs lietojāt terminu "uz papīra". Bet tas ir fakts, ka mums šeit, Latvijā, ir daudznacionāla kaujas grupa. Mums ir vēl septiņas grupas visās austrumu flanga valstīs. Šīs kaujas grupas vismaz reizi gadā tiek palielinātas līdz brigādēm. Turklāt mēs kā alianse to spējam ļoti ātri izdarīt jebkurā laikā, kad vien mums tas ir nepieciešams. Un šo kaujas grupu un brigāžu spējas pieaug ar katru dienu.
Mums ir vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu. Mums ir operācija "Eastern Sentry". Mums ir "Baltic Sentry". Mēs pastāvīgi atjauninām savus plānus. Militārajā līmenī ir panākts būtisks progress, patiešām jūtams progress gan mūsu plānošanā, gan pieejamo spēku un militāro spēju ziņā, gan attiecībā uz domāšanas veidu, orientējoties uz to, ka to visu patiešām pielietosim. Mēs negaidām konfliktus. Mēs manevrējam jau tagad. Tāds arī ir "Eastern Sentry" un "Baltic Sentry" operāciju mērķis.
Daudz kas pēdējā laikā ir mainījies Ukrainā. Vai tuvojas iespēja panākt mieru Ukrainā?
Neesmu eksperts diplomātijas un miera sarunu jomā, tomēr mans personīgais viedoklis ir skaidrs - kamēr Krievija neatteiksies no saviem stratēģiskajiem mērķiem, lielu izredžu uz mieru nav. Krieviem ir pilnībā jāsaprot, ka viņu stratēģija nav sasniedzama un viņiem ir jāizdomā alternatīva. Kad nonāksim līdz šim brīdim, tad, manuprāt, būs iespējams progress. Līdz tam laikam mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Mums ir jāturpina būt vienotiem.
Es gribētu, lai ikviens NATO valstu iedzīvotājs saprastu, ka mūsu nākotne ir saistīta ar Ukrainas nākotni. Tas, kas notiks ar Ukrainu, ietekmēs mūs visus. Tāpēc turpināsim viņus atbalstīt.
Mēs parādīsim Krievijai, ka spējam kontrolēt gaisa telpu. Mēs spējam kontrolēt un aizsargāt zemūdens infrastruktūru, jūras satiksmi. Tagad pat redzam, ka sabiedrotie vēršas pret Krievijas "ēnu floti". Tas ir proaktīvi. Tas ir kaut kas tāds, par ko pirms pieciem gadiem neviens pat nevarēja iedomāties. Ja izvērtējam virzienu, kurā esam devušies, un sasniegto progresu, tad mums ir par to cilvēkiem jāatgādina - tad, cerams, viņi aizmirsīs par to, kas notika vakar, un koncentrēsies uz to, kas ir noticis pēdējos piecos gados, jo tas patiesībā ir daudz svarīgāk.
