“Bloomberg”: Putinam ir nopietnas nepatikšanas
Putinam ir nopietnas nepatikšanas, jo pat Armēnija, kas vienmēr bijusi lojāla Krievijas varas iestādēm, tagad atsakās pakļauties Maskavas ietekmei.
“Bloomberg” raksta, ka Armēnijas iespējamā novēršanās no Krievijas kļūst par īpaši sāpīgu signālu Putinam. Publikācija norāda, ka, ja pat Armēnija, kas ilgi tika uzskatīta par vienu no prokrieviskākajām bijušās PSRS valstīm, izvēlas distancēties no Maskavas, Kremlis ir nonācis nopietnās nepatikšanās.
Pēc PSRS sabrukuma Krievijai bija milzīgas maigās varas rezerves kaimiņvalstīs. Krievu valoda, kopīgā kultūra, ekonomiskās saites, enerģija un padomju pagātne radīja gandrīz ideālus apstākļus Maskavai, lai saglabātu ietekmi. Taču Kremlis šo resursu izšķērdēja. Ukraina tika zaudēta gandrīz acumirklī.
Gruzijā un Moldovā uzticība sāka zust pēc tam, kad Maskava atbalstīja separātistus (Abhāziju un Piedņestru). Citās valstīs tas bija saistīts ar gāzes šantāžu, tirdzniecības aizliegumiem, spiedienu uz vietējām elites aprindām un mēģinājumiem atgūt kontroli pār bijušajām padomju republikām. Pat Baltkrievija tika ietekmēta.
Armēnija ilgi palika īpašs gadījums. Tā uzturēja ciešas attiecības ar Krieviju, ļāva izvietot Krievijas militāro bāzi Gjumri un paļāvās uz Maskavu kā drošības garantu pret Turciju un Azerbaidžānu. Taču šīs cerības sabruka pēc notikumiem Kalnu Karabahā 2023. gadā, kad Krievijas miera uzturētāji neiejaucās un Azerbaidžāna pārņēma anklāva kontroli, piespiežot etniskos armēņus pamest reģionu.
Tas, pēc “Bloomberg” domām, iezīmēja pagrieziena punktu armēņu attieksmē pret Krieviju. Tagad Pašinjans un viņa partija vēlēšanas pasniedz kā ģeopolitisku izvēli: Eiropa, demokrātija un miers pretstatā atkarībai no Krievijas, oligarhijai un karam. Pats fakts, ka šāds vēstījums darbojas Armēnijā, parāda Krievijas politikas neveiksmes apmērus.
ASV un ES jau ir iesaistījušās spēlē un burtiski atrauj Erevānu no Maskavas ietekmes. “Bloomberg” galvenais secinājums: Putins centās atjaunot Maskavas ietekmi postpadomju telpā, taču viņa rīcība ir sasniegusi pretējo. Pat valstis, kas iepriekš uzskatīja Krieviju par aizstāvi, tagad meklē izeju no tās orbītas, raksta “Dialog.UA”.
