Pazemē tiek būvēta pasaulē lielākā baterija
Šveice ir sākusi pārveidot dziļu būvbedri Laufenburgā par kaut ko daudz vairāk nekā tikai pazemes telpu - “FlexBase” būvē milzīgu redoksplūsmas akumulatora projektu.
Uzņēmums šo projektu salīdzina ar Leibštates atomelektrostacijas jaudu.
Izaicinājums nav tikai rekordliela akumulatora būvniecība - lielāks jautājums ir par to, kā Eiropa var saglabāt enerģiju, kad saules paneļi un vēja turbīnas ražo enerģiju saskaņā ar dabas grafiku, raksta “Econews”.
Tieši šeit šis Šveices projekts kļūst interesants, īpaši, ja elektrotransportlīdzekļi, siltumsūkņi, datu centri un elektrības rēķini kļūst par vienas enerģijas mīklas daļām.
Projekts tiek būvēts Laufenburgas Tehnoloģiju centrā, blakus “Laufenburgas zvaigznei”, kas ir vēsturisks Eiropas savstarpēji savienotās energosistēmas centrs.
“FlexBase” stāsta, ka centra būvniecība sākās 2025. gada pavasarī, un tajā tiks apvienota akumulatoru uzglabāšana ar ūdens dzesēšanas mākslīgā intelekta datu centru, birojiem un laboratorijām.
Pazemes mērogu ir grūti aptvert - ziņojumos aprakstīta aptuveni 27 metrus dziļa un vairāk nekā divus futbola laukumus gara bedre, kas izbūvēta, lai tajā izvietotu redoksplūsmas akumulatoru sistēmas centrālās sastāvdaļas.
Virszemes lielākā teritorija aizņem vairāk nekā 40 000 kvadrātmetru, savukārt pati akumulatoru uzglabāšanas sistēma aizņem vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru.
Kāpēc aprakt tik daudz aprīkojuma? Galvenokārt tāpēc, ka plūsmas akumulatoriem ir nepieciešami lieli rezervuāri, sūkņi un pārveidošanas sistēmas. Tie nav tik kompakti kā akumulators tālrunī vai klēpjdatorā. Taču elektrotīklam, kam nepieciešama liela, stabila uzglabāšanas vieta, nevis kabatas izmēra ērtības, šis izmērs var būt priekšrocība.
Atjaunojamās enerģijas daudzums vienu stundu var būt liels, bet nākamajā - nepietiekams. Vējaina nakts vai saulaina pēcpusdiena var radīt atjaunojamās elektroenerģijas pārpalikumu, savukārt auksts vakars vai svelmains vasaras karstums var izraisīt strauju pieprasījuma pieaugumu.
“FlexBase” apgalvo, ka Laufenburgas uzglabāšanas sistēma ir izstrādāta, lai uztvertu neizmantoto atjaunojamo enerģiju un atbrīvotu to pēc nepieciešamības, palīdzot stabilizēt tīkla spriegumu un frekvenci.
Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka tas var darboties kā amortizators enerģijas plūsmām, kuras kļūst arvien grūtāk prognozējamas.
Saskaņā ar “FlexBase” preses relīzi no 2026. gada janvāra, “Swissgrid” apstiprināja tīkla pieslēguma paplašināšanas pirmo fāzi līdz 800 MW. Uzņēmums norāda, ka plānots, ka galīgā uzglabāšanas sistēma pārsniegs 2,1 GWh, kas, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir pietiekami, lai apgādātu aptuveni 210 000 mājsaimniecību 24 stundas.
Laufenburgas plāns ietver arī mākslīgo intelektu - “FlexBase” raksturo šo vietu kā nākotnes tehnoloģiju centru, kur akumulatoru uzglabāšana, mākslīgā intelekta datu centrs, pētniecība un siltuma atgūšana darbosies kopā.
Paredzams, ka datu centra radītais siltums tiks padots Laufenburgas un apkārtējo teritoriju centralizētās siltumapgādes tīklā. Uzņēmums lēš, ka tas 30 gadu laikā Laufenburgā ietaupīs aptuveni 75 000 tonnu CO2.
Arī investīcijas ir ievērojamas - “Swissinfo” ziņo, ka šī privāti finansētā projekta vērtība ir no aptuveni 0,9 līdz 4,4 miljardiem eiro un tas varētu radīt aptuveni 300 darbavietu.
