Traģēdija satriec Norvēģiju

Par slaktiņa sarīkošanu jauniešu nometnē un spridzināšanu Oslo aizdomās turētais Anderss Bērings-Breivīks savu vainu ir atzinis un skaidro, ka šis bijis iecerēts vajadzīgs «revolūcijas» sākšanai norvēģu sabiedrībā.

Tikmēr Norvēģijas sabiedrība mēģina aptvert notikušo, kas ir asiņainākais notikums, kāds valstī ir bijis miera laikos.

Elle paradīzē

Piektdien uzbrucējs Uteijas salā nošāva vismaz 85 cilvēkus, savukārt dažas stundas iepriekš sprādziens netālajā Oslo nogalināja septiņus cilvēkus. No gūtajiem ievainojumiem nedēļas nogalē mira vēl viens šaušanas upuris, tādējādi kopējais bojāgājušo skaits ir sasniedzis 93. Ievainojumus ir guvuši 97 cilvēki. Automašīnā ievietotais spridzeklis eksplodēja pie ēkas, kas ir saistīta ar Norvēģijas valdošo Darba partiju, un arī jauniešu nometni Uteijas salā rīkoja Darba partija. Nometnē piedalījās ap 600 jauniešu. Aculiecinieki stāstīja, ka nometnē ienācis kāds policista formā tērpies vīrietis un skaidrojis, ka ieradies saistībā ar Oslo notikušo sprādzienu. Viņš licis cilvēkiem sastāties viņam apkārt un sācis šaut. «Es biju pārliecināts, ka man jāmirst,» aģentūrai Reuters sacīja viens no aculieciniekiem, Darba partijas jauniešu nodaļas biedrs Ēriks Kūrsetjerde. «Cilvēki skrēja krustu šķērsu, tie krita panikā, rāpās kokos, mīdīja cits citu kājām.» Kad uz salas ieradās likumsargi, šāvējs tiem padevās.

Premjerministrs, nedēļas nogalē viesojoties traģēdijas vietā, sacīja, ka šī sala ir bijusi «paradīze manai jaunatnei», taču nu tā ir «pārvērtusies par elli». Šoks par notikušo Norvēģijā ir jo lielāks tāpēc, ka šajā valstī vardarbīgā nāvē ik gadus dzīvību zaudē ap 30 cilvēku, bet pagājušajā nedēļā vienā pašā dienā nogalināti vairāk nekā 90 cilvēku. Notikums Norvēģijā ir traģiskākais kopš Otrā pasaules kara. Vakar rīkotajos sēru pasākumos piedalījās gan valdības, gan Norvēģijas karaļnama pārstāvji. Oslo ir arī pastiprināta drošība, un valdības ēku tuvumā dežurē bruņuvestēs tērpti karavīri. Arī pie viesnīcas Sundvollenā, netālu no Uteijas salas, kur pēc izglābšanas nonāca nometnes dalībnieki, nedēļas nogalē pulcējās daudzi vietējie iedzīvotāji, kas nespēj atgūties no šoka.

Vēršas pret multikulturālismu

«Viņš uzskatīja, ka šāda rīcība ir šaušalīga, tomēr nepieciešama,» sava klienta skaidrojumu sniedza apsūdzētā advokāts Geirs Lipestads. A. Bērings-Breivīks, kas atzinis savu vainu abos noziegumos, tomēr neuzskatot, ka viņa rīcība ir krimināli sodāma. «Viņš gribēja panākt pārmaiņas sabiedrībā, un viņa skatījumā tas bija darāms revolūcijas ceļā. Viņš gribēja uzbrukt sabiedrībai un tās struktūrai.»

32 gadus vecajam kristīgajam fundamentālistam A. Bēringam-Breivīkam ir uzrādīta apsūdzība terorismā. Šodien viņš tiks nogādāts tiesā, kur tiks lemts par viņam piemērojamo drošības līdzekli. Apsūdzētais tiesas priekšā ir solījis skaidrot savas rīcības motīvus.

Uzbrucējam, kurš Oslo dzīvoja kopā ar savu māti, bija atļauja glabāt pistoli un automātisko ieroci, iepriekš viņš policijas redzeslokā nav nonācis. 2009. gadā viņš kādā Norvēģijas mazpilsētā bija izveidojis uzņēmumu, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Kā vēsta Der Spiegel, pastāv iespēja, ka saimnieciskās darbības aizsegā viņš guvis piekļuvi lielam daudzumam mākslīgā mēslojuma, ko var izmantot arī kā vienu no sastāvdaļām sprāgstvielu pagatavošanā.

Uzbrucējs ir darbojies Zviedrijas neonacistu interneta forumā, kur izveidojis profilu 2009. gadā, vēsta AFP. Portālā YouTube uz brīdi bija pieejams pret islāmu vērsts videomateriāls, kurā A. Bērings-Breivīks redzams ūdenslīdēja tērpā ar automātisko ieroci rokās. Īsi pirms uzbrukumiem tiešsaistē parādījās arī 1500 lappušu biezs A. Bēringa-Breivīka sarakstīts manuskripts, kas liek domāt, ka viņš šiem uzbrukumiem ir gatavojies vairākus gadus. «Mēs, Eiropas iezemiešu tautas, pasludinām preventīvu karu pret Rietumeiropas kultūras marksistu un multikulturālistu elitēm. Mēs zinām, kas jūs esat, kur jūs dzīvojat, un mēs jums nākam pakaļ,» teikts dokumentā. «Mēs iezīmēsim ikvienu Rietumeiropas multikulturālistisko nodevēju. Jūs tiksiet sodīti par jūsu nodevīgo rīcību pret Eiropu un eiropiešiem.» Grāmatā arī teikts, ka, pieņemot lēmumu par triecienu, «labāk ir nogalināt vairāk nekā nepietiekami daudz cilvēku, jo risks ir samazināt trieciena paredzēto ideoloģisko efektu». Dokumentā bez vardarbīgās filozofijas aprakstīta gan slepkavības plānošana, gan sprāgstvielu gatavošana. A. Bērings-Breivīks domāja, ka uzbrukums šai grāmatai pievērsīs plašu uzmanību un ļaus sasniegt tajā aprakstītos mērķus. Tiešsaistē izplatītajos materiālos autors runā par organizāciju Tempļa ordenis. Šis grupējums, kuras nosaukumam izmantota Krusta karos karojušo bruņinieku organizācija viduslaikos, pēc viņa paša rakstītā, esot dibināts 2002. gadā Londonā.

Ilgās minūtes

Neonacistiskās organizācijas Norvēģijai problēmas ir sagādājušas arī iepriekš, tomēr pēdējā laikā pastāvēja pieņēmums, ka šādi grupējumi lielākoties ir likvidēti un nozīmīgus draudus sabiedrībai nerada, norāda BBC. «Viņš uzradās no nekurienes,» stāsta kāds Norvēģijas policists. «Viņš nebija mūsu redzeslokā, kā tas būtu bijis, ja viņš aktīvi darbotos kādās neonacistu organizācijās. Tomēr viņš arī tādā gadījumā būtu varējis iedvesmoties no neonacistu ideoloģijas.» Šādos masu slepkavību gadījumos tipiski ir, ka uzbrucējs beigās izdara pašnāvību, tomēr šajā gadījumā tā nenotika.

A. Bērings-Breivīks policijā sacīja, ka darbojies vienatnē, tomēr aculiecinieki bija redzējuši, ka uzbrucēji bijuši divi.

Policija arī ir saņēmusi kritiku par to, ka kopš slaktiņa sākuma pagāja mazliet mazāk nekā stunda, līdz likumsargi nonāca līdz salai un šāvēju arestēja. Hēnefosas policijas iecirknis ziņu par noziegumu saņēma piektdien 17.27 pēc vietējā laika, vietējie likumsargi pie laivu piestātnes ieradās 17.52. Sala no sauszemes atrodas puskilometra attālumā, tomēr policisti tālāk nevarēja doties, jo viņiem nebija piemērotas laivas, turklāt tika nolemts sagaidīt īpašo uzdevumu vienību. Policijas rīcībā esošā laiva gandrīz nogrima, jo nav bijusi piemērota tik lielam skaitam cilvēku un vēl ekipējuma svaram. Savukārt speciālo uzvedumu vienības sagatavošanās operācijai un ierašanās prasīja ilgāku laiku. Terorisma vienība 45 kilometrus, kas šķir bāzi no incidenta vietas, mērojusi sauszemes transportā: kaut arī helikopters būtu ātrāks pārvietošanās līdzeklis, lai sagatavotu to lidošanai, paietu krietni ilgāks laiks, skaidro policijas priekšnieks Sveinungs Sponheims. Īpašo uzdevumu vienība piestātnē ieradās 18.09, 16 minūtes vēlāk tā nokļuva uz salas, un 18.17 A. Bērings-Breivīks tika arestēts.

Tomēr, kā ziņo Reuters, Norvēģijas iekšlietu struktūrās tomēr nav vienprātības, vai policistiem, kuri notikuma vietā ieradās pirmie, vajadzēja doties uz salu, lai paši mēģinātu uzbrucēju apturēt, vai arī gaidīt īpašo uzvedumu vienību, kā tas tika darīts.