IES un Krievijas iespējamās sarunas atklāj svarīgas patiesības par karu Ukrainā

Nesen sākušas klīst runas par iespējamām sarunām starp Eiropas Savienību un Krieviju, un notiek diskusijas par to, kurām bijušajām Eiropas amatpersonām vajadzētu pārstāvēt ES miera sarunās ar Krieviju, Natālija Toči raksta slejā laikrakstam “The Guardian”.

Diskusija pašlaik ir abstrakta, jo sarunas nav gaidāmas un karš Ukrainā turpinās.

"Tomēr, pat ja Eiropas tukšās runas par to, kuri ticami sarunu vedēji varētu vest sarunas ar Vladimiru Putinu, ir pāragras, tās atklāj dziļāku patiesību par notiekošo... Es neesmu jutusies tik pārliecināta kopš 2022. gada beigām," viņa raksta.

Autore norāda, ka ukraiņiem nav ilūziju par karu. Viņi pārdzīvoja postošu ziemu, kuras laikā Krievija iznīcināja lielu daļu viņu enerģētikas infrastruktūras, un viņi paredz vēl vienu briesmīgu ziemu, daudziem baidoties, ka Maskava pievērsīs uzmanību viņu ūdensapgādes infrastruktūrai. Ukraiņi ir arī sapratuši Amerikas Savienoto Valstu nodevību un uzskata par pašsaprotamu, ka ASV militārais atbalsts, kas ir samazināts kopš Trampa atgriešanās pie varas, netiks atjaunots.

Viņi arī gaida, ka ASV sankciju pret Krievijas naftu pagaidu apturēšana kļūs pastāvīga.

"Plašākā mērogā viņi netic, ka karš drīz beigsies. Patiesībā vairums uzskata - tāpat kā es -, ka, kamēr Putins paliks pie varas, tas turpināsies. Arī ukraiņi netic, ka pašreizējos apstākļos viņi spēs atgūt ievērojamas Krievijas okupēto teritoriju daļas," viņa raksta.

Taču tajā pašā laikā ukraiņi arī redz, ka Krievijas militārā mašīna kustas arvien lēnāk, gandrīz apstājoties. Arī plaisas Krievijas ekonomikā kļūst arvien redzamākas:

"Tas nenozīmē, ka Putins apstāsies, bet tas stiprina ukraiņu pārliecību par viņu spēju turpināt pretoties."

Šeit nozīmīgu lomu spēlē arī Ukrainas aizsardzības nozares sasniegumi - lai gan pirms četriem gadiem Ukraina bija pilnībā atkarīga no militārā atbalsta no ārvalstīm, šodien aptuveni 60% no Ukrainas karaspēka izmantotajām militārajām spējām tiek radītas iekšzemē. Arī to Eiropas aizsardzības uzņēmumu skaits, kas meklē partnerattiecības ar Ukrainas kolēģiem, turpina pieaugt.

"Ukraiņi ir pārliecināti, ka Eiropas valdības viņus nepametīs, un šo pārliecību ir nostiprinājusi Viktora Orbāna gāšana, kurš kļuva par Putina ruporu un Trojas zirgu Briselē. Tam nav nekāda sakara ar ticību eiropiešu siržu labestībai vai paļāvību uz solidaritāti... Tomēr ukraiņi uzskata, ka eiropieši viņus atbalstīs, balstoties uz prātīgu Eiropas interešu izvērtējumu," raksta žurnāliste.

ES un Krievijas sarunās kā potenciālie sarunu kandidāti tiek apspriesti bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un bijušais Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Merkele jau ir paziņojusi, ka nevēlas piedalīties šādās sarunās, jo, viņasprāt, ES neizmanto visu savu diplomātisko ietekmi, lai palīdzētu izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

Savukārt Stubs, atbildot uz jautājumu, vai viņš ir gatavs pārstāvēt Eiropu sarunās, sacīja, ka "uz šo jautājumu nevar atbildēt noliedzoši".

Viņš arī uzsvēra, ka miera sarunas var sākties tikai tad, kad Krievija piekritīs pamieram.