Medijs: "Tallink" lēmums radījis haosu; iesaistītas arī Latvijas ostas

1. maijā "Tallink" noņēma kravas kuģi "Superfast IX" no Paldiski-Kapelšēras maršruta, atstājot maršrutā tikai vienu kuģi, kas pieder prāmju operatoram DFDS. Loģistikas uzņēmumi, kas darbojas Skandināvijas virzienā, apgalvo, ka tas viņiem palielināja izmaksas, pagarināja piegādes laikus un radīja jautājumus par viņu biznesa ilgtspējību, raksta Igaunijas "Postimees".

Tā kā pieprasījums maršrutā Paldiski-Kapelšēra tagad ir jāapkalpo vienam kuģim, nevis diviem, ir sākusies sīva konkurence par vietām uz prāmja, norāda uzņēmuma "Saunamees AB OÜ", kas specializējas starptautiskajā kuģniecībā, izpilddirektore Kristīna Nānuri.

"Ja es pirmdien vēlos iegādāties biļeti, labākajā gadījumā es to dabūšu ceturtdienas reisam. Ja nē, mani ievieto gaidīšanas sarakstā, un, ja atbrīvosies vieta, es varētu to dabūt. Bet nevar vadīt biznesu, paļaujoties uz laimīgu gadījumu," viņa saka.

Pēc Nānuri teiktā, ilgtermiņa rezervāciju veikšana nav iespējama, jo visi braucieni tad tiktu rezervēti vairākus mēnešus iepriekš un citiem interesentiem pat nebūtu iespējas iegādāties biļeti.

Transporta un loģistikas uzņēmumi ir sākuši izmantot alternatīvus maršrutus uz Zviedriju, galvenokārt caur Somiju un mazākā mērā caur Latviju un Lietuvu.

Tomēr tas ir ievērojami palielinājis transporta izmaksas. Nānuri norāda, ka tas nozīmē papildu izdevumus aptuveni 200-300 eiro apmērā katrā virzienā. Līdzīgas summas min arī uzņēmuma "AO Transport OÜ" izpilddirektors Andress Oksārs. Viņš min piemēru ar prāmja biļeti maršrutā Paldiski-Kapelskēra, kas maksā 600-700 eiro, savukārt brauciens caur Somiju maksā līdz 1000 eiro.

Ceļošana caur Somiju var palielināt arī nobraukumu, jo, ja Helsinki-Stokholma prāmja grafiks nav piemērots vai prāmis ir izpārdots, pārvadātājiem jāizmanto Nāntali osta Somijas dienvidrietumos, kas atrodas 180 kilometru attālumā no Somijas galvaspilsētas. Salīdzinājumam, Paldiski atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no Tallinas.

Neatkarīgi no tā, vai tiek izmantots maršruts caur Nāntali vai Helsinkiem, brauciens caur Somiju neizbēgami palielina pārvadājuma laiku, kas savukārt palielina autovadītāju darba slodzi.

Oksāra norāda, ka, lai gan viņa uzņēmumā darba nedēļa parasti sākas svētdienas vakarā, pagājušajā svētdienā divi vīrieši, kuri nevarēja iegādāties prāmja biļeti no Paldiski, bija spiesti tajā pašā rītā doties uz Zviedriju ar kravu.

Pēc Nānuri teiktā, darba nedēļa varētu kļūt vēl garāka.

"Ja braucat uz Zviedriju mazāk populārā laikā, piemēram, ceturtdienā vai piektdienā, bieži vien ir jāgaida līdz pirmdienai, jo nedēļas nogalēs krava netiek iekrauta. Kad krava pirmdien beidzot ir iekrauta, atpakaļceļš var notikt tikai nedēļas beigās, jo darba dienu reisi no Kapelšēras uz Paldiski parasti ir izpārdoti. Tas rada tā saukto apburto loku," viņa saka.

Tā kā Eiropas Savienības noteikumi aizliedz autovadītājiem atpūsties automašīnas kabīnē ilgāk par 45 stundām, Nānuri saka, ka autovadītājiem nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina arī izmitināšana, kas savukārt palielina izmaksas.

"Un galu galā nevienu nevar piespiest strādāt virsstundas vai vairāk. No uzņēmuma viedokļa tas nozīmē, ka tas pats darba apjoms tiek paveikts daudz ilgākā laika periodā, kas savukārt būtiski ietekmē produktivitāti," norāda Nānuri.

Klimata ministrija: valsts nevar uzdot "Tallink" turpināt apkalpot līniju

"Mēs saprotam, ka kravu pārvadājumu samazināšanās starp Igauniju un Zviedriju ietekmē transporta uzņēmumus, eksportētājus un loģistikas ķēdes un var radīt papildu izmaksas, ilgākus piegādes laikus un lielāku sarežģītību loģistikā. Igaunijas savienošana ar Skandināviju ir svarīga no ekonomikas un piegādes drošības viedokļa, un mēs nopietni uztveram uzņēmēju paustās bažas," sacīja Klimata ministrijas Jūrniecības departamenta vadītāja Kaidi Katusa.

Pēc Katusas teiktā, kravas prāmju līnijas starp Igauniju un Zviedriju darbojas uz komerciāla pamata, kas nozīmē, ka to uzturēšana vai atjaunošana ir privātu uzņēmumu komerciāls lēmums, un valsts nevar noteikt, kurai līnijai, cik bieži vai ar kādiem nosacījumiem būtu jādarbojas.

Viņa arī norādīja, ka jaunu prāmju līniju atklāšana starp Igauniju un Zviedriju, ja nepieciešams, nav valsts kompetencē, jo tas ir tirgus pakalpojums, kura darbība ir atkarīga no pieprasījuma un uzņēmumu komerciāliem lēmumiem.

"Tallink": lēmums par atteikšanos no satiksmes nav pieņemts

Saskaņā ar "Tallink Grupp" komunikācijas direktora Mēlisa Kompusa teikto, "Superfast IX", kas apkalpoja maršrutu Paldiski-Kapelskēra, nebija piemērots šim maršrutam tā lielās pasažieru ietilpības un izkārtojuma dēļ. Tāpēc martā kuģis tika īslaicīgi pārdalīts satiksmei ar Īriju.

"Tomēr mēs meklējam piemērotu aizstājējkuģi maršrutam Paldiski-Kapelskēra, un lēmums par atteikšanos no maršruta vēl nav pieņemts," sacīja Kompuss.

Uzņēmums neprecizēja, kad jaunais kuģis varētu atgriezties satiksmē.