Lietuva tomēr piedalījusies Venēcijas biennālē, lai “Krievija nesasniegtu savus mērķus”
Lietuvas Kultūras ministrija apgalvo, ka Lietuva nolēmusi neboikotēt Venēcijas laikmetīgās mākslas biennāli, kas sākās maijā, jo pretējā gadījumā Krievija, atgriežoties starptautiskajā pasākumā, būtu sasniegusi savus mērķus, ziņo LRT.
Lietuva tomēr piedalījusies Venēcijas biennālē, lai “Krievija nesasniegtu savus mērķus”
"Lietuva, tāpat kā citas valstis, neizstājās no biennāles Krievijas dēļ. Mums ir kopīga nostāja ar mūsu partneriem: izstāšanās no biennāles un atteikšanās tajā ļautu krievijai izspiest citas valstis no svarīgas starptautiskas kultūras telpas, uz ko šī valsts tiecas," teikts Kultūras ministrijas paziņojumā BNS (valsts nosaukums rakstiskajā paziņojumā apzināti ir ar mazo burtu).
Kā ziņoja BNS, Krievija ir iekļauta lielākajā laikmetīgās mākslas izstādē pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Biennāles žūrija atkāpās no amata, paziņojot, ka tā nepiešķirs balvas valstīm, kuras vada personas, par kurām Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi aresta orderus - atsauce uz Krieviju un Izraēlu. Iepriekš 22 valstu, tostarp Lietuvas, kultūras un ārlietu ministri parakstīja Latvijas iniciētu kopīgu paziņojumu, kurā Venēcijas biennāle tika aicināta pārskatīt savu lēmumu uzņemt Krieviju. Krievijas paviljons bija atvērts tikai pirmajā priekšskatījumu nedēļā; pati biennāle norisināsies līdz novembrim. Biennāles organizatori aizstāvēja Krievijas iekļaušanu, norādot, ka jebkura valsts, kas uztur attiecības ar Itāliju, ir tiesīga piedalīties. Tomēr Roma nosodīja šo lēmumu, neskatoties uz to, ka atzina biennāles autonomiju šādu lēmumu pieņemšanā. Izstādes organizatori apgalvoja, ka Venēcijas paviljons kopš 1914. gada pieder Krievijai, un tāpēc tiem nevar liegt to izmantot. Tikmēr Eiropas Savienība organizatoru rīcības rezultātā atcēla 2 miljonu eiro finansējumu pasākumam. Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džulio, kurš sākotnēji pauda Itālijas valdības nostāju pret Krievijas dalību, boikotēja pasākumu. Savukārt pasākumu apmeklēja citu valstu kultūras ministri, tostarp Lietuvas kultūras ministre Vaida Aleknavičiene. Pagājušajā nedēļā Lietuvas kultūras ministre piedalījās valsts paviljona atklāšanā, kurā šogad ir apskatāms mākslinieces Egles Budvitītes darbs "gyva gyva-ta". Aleknavičiene kopā ar Ukrainas premjerministra vietnieci un kultūras ministri Tatjanu Berežnaju un citu valstu oficiālajiem pārstāvjiem nāca klajā ar kopīgu paziņojumu. Tajā tiek nosodīts Krievijas sistemātiskais karš pret Ukrainas kultūru, identitāti un vēsturisko atmiņu, kā arī aicināts starptautiskajai sabiedrībai atbalstīt sankcijas un liegt agresoram piedalīties prestižos pasaules kultūras pasākumos. Kultūras ministrija aģentūrai BNS pavēstīja, ka Lietuva konsekventi ietur "skaidru vērtību nostāju" attiecībā uz Krievijas dalību Venēcijas mākslas biennālē un aktualizē šo jautājumu starptautiski. "Baltijas paviljona komisāri apsprieda kopīgus pasākumus un iespējamās darbības, lai paustu skaidru nostāju par Krievijas dalību. Baltijas valstis biennāles laikā apsvēra dažādas publiskas iniciatīvas, kas ļautu konsekventi un redzami paust savu nostāju pret Krievijas dalību," paziņojumā norādīja ministrija. Venēcijas laikmetīgās mākslas biennāle notiek ik pēc diviem gadiem kopš 1895. gada. Tā ir prestižākā laikmetīgās mākslas izstāde pasaulē.
