Jaunākie pētījumi liecina, ka klimata pārmaiņas piespiež rīsu audzēšanas reģionus saskarties ar temperatūru, kas pārsniedz to, kurā rīsi ir audzēti pēdējos 9000 cilvēces vēstures gados, draudot ar krīzi, raksta “Live Science”.
Sasilšanas dēļ rīsi, iespējams, tuvojas savam "termiskajam ierobežojumam" jeb punktam, kurā tie vairs nevar viegli pielāgoties arvien pieaugošajai temperatūrai.
Lai gan cilvēki var selekcionēt karstumizturīgākas šķirnes vai pārvietot rīsu audzēšanu uz jauniem reģioniem, turpmākā sasilšana, visticamāk, radīs nopietnus traucējumus miljardam cilvēku, kuru iztika ir atkarīga no rīsu audzēšanas, saka Nikolā Gotjē, pētījuma vadošais autors, antropologs un ģeogrāfs Floridas Dabas vēstures muzejā.
“Mēs nevēlamies mazināt cilvēka adaptācijas elastību,” viņš teica. “Taču mums ir jāatzīst, ka šī adaptācija jau ir notikusi, un dažos gadījumos mēs, iespējams, tuvojamies galējai robežai, kurai varam saprātīgi pielāgoties.”
Rīsi ir galvenā kultūra vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju, un 90 procenti no tiem tiek audzēti Āzijā. Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem dažos rīsu audzēšanas reģionos jau ir vērojama spēcīga sasilšana, kas ietekmē rīsu ražu.
Lai gan rīsi ir siltummīloša kultūra, to fotosintēze apstājas aptuveni 40 grādos pēc Celsija, un pārmērīgs karstums var ietekmēt arī ziedputekšņu dzīvotspēju un graudu augšanu.
Rīsi ir arī ūdensietilpīga kultūra, tāpēc problēmas rada mitro un sauso sezonu maiņa, tāpat kā jūras līmeņa celšanās, jo zemi esošie rīsu lauki var tikt appludināti ar sālsūdeni, kas var iznīcināt kultūraugus.
Gotjē un viņa kolēģi vāca datus par pagātnes klimatu arheoloģiskajās vietās, kur zinātnieki ir atraduši rīsu audzēšanas liecības gandrīz tūkstoš gadu garumā. Viņi atklāja, ka rīsi bieži izplatījās uz vēsākiem reģioniem, cilvēkiem selekcionējot aukstumizturīgas augu šķirnes un pielāgojot savu lauksaimniecības praksi. Taču viņš piebilda, ka augšējā temperatūras robeža ir palikusi nemainīga kopš rīsu audzēšanas sākuma pirms aptuveni 9000 gadiem.
Visā rīsu audzēšanas vēsturē audzēšana ir aprobežojusies ar apgabaliem, kur gada vidējā temperatūra ir zemāka par 28 °C un maksimālā temperatūra siltajā sezonā vidēji nepārsniedz 33 °C.
Gotjē sacīja, ka klimata pārmaiņas varētu sasildīt reģionus, kuros pašlaik ir pārāk auksti rīsu audzēšanai, radot iespēju ģeogrāfiski mainīt audzēšanas vietas, taču tas rada problēmas - rīsu lauki ir izveidoti gadsimtu gaitā, tāpēc nav viegli "tos vienkārši savākt un pārvietot".
Rīsu ražošanas traucējumi radītu arī būtisku ietekmi uz ekonomiku un pārtikas nodrošinājumu.
"Ražošanas pārvietošana uz citām vietām varētu saglabāt tādu pašu globālo rīsu ražu," saka zinātnieks. "Taču tas neatrisinātu problēmu cilvēkiem, kas dzīvo Dienvidāzijā, kuru uzturs ir atkarīgs no rīsiem."