“Trampa vizīte Ķīnā ir ļoti svarīga. Ne jau tur tāpat aizbrauca divi veči satikties, parunāties,” komentējot ASV valsts prezidenta Donalda Trampa vizīti Ķīnā, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, piebilstot, ka tas ir tikai redzamais, bet svarīgs ir tas, ko mēs neredzēsim, neuzzināsim, nedzirdēsim, un tur ir daudz pieņēmumu un visādas spekulācijas.
Trampa vizīte Ķīnā ir daudz vairāk nekā tikai diplomātisks notikums vai kārtējais divu lielvaru samits. Tas ir ļoti bīstams un vienlaikus arī ļoti atklājošs procesa sākums - pakāpeniska pasaules pāreja uz jaunu globālu attiecību sistēmu, kur spēlētāji atkal ir divas superlielvaras un vidējo lielvaru intereses vairāk tiek uzskatītas par lielas ģeopolitiskas spēles elementu, situāciju raksturoja J. Slaidiņš.
Un galvenais risks Ukrainai šeit pat nav iespējamā “nodevība” vai tiešā vienošanās aiz muguras. Viss ir daudz sarežģītāk un daudz bīstamāk. Problēma ir tā, ka Krievijas karš pret Ukrainu pamazām pārstāj būt pasaules politikas centrālais notikums daļai pasaules elites. 2022.-2024. gada emocionālo mobilizāciju aizstāj lielvaru aukstais pragmatisms. Tieši šādā loģikā būtu jāapsver Trampa vizīte Pekinā, uzskata J. Slaidiņš.
Ķīna nepametīs Krieviju. Pekinai Krievija ir stratēģiska aizmugure, galvenokārt tā ir resursu bāze un, protams, arī Rietumu uzmanības novēršanas faktors. Ķīna noteikti nav ieinteresēta Krievijas sakāvē, bet tā arī negrib globālu haosu, globālu ekonomisko sabrukumu. “Tāpēc viņi paskatās, kā Tramps ar Putinu “asmeņojas” - viens Irānā, otrs Ukrainā,” tā Ķīnas attieksmi novērtēja J. Slaidiņš, piebilstot, ka, “paskatoties vien uz Sji, var redzēt, ka viņš ir viltīgs”.
J. Slaidiņš ir pārliecināts, ka ķīnieši ir ļoti gudri, viņi izvilks maksimālo labumu no visa. Un, zinot, ka arī ASV ir ekonomiski daudz kur atkarīgas no Ķīnas, būs interesanti.
Kādi vēl draudi pastāv Ukrainai? Kad ASV koncentrējas uz Ķīnu, Taivānu, Indijas - Klusā okeāna reģionu un globālu tehnoloģisko konfrontāciju, Ukrainas karš automātiski pārstāj būt vienīgais, kas ir ASV uzmanības centrā. Tas nozīmē vēl vienu apdraudējumu, jo pat Rietumu militārais komplekss arvien vairāk ir atkarīgs no Ķīnas komponentiem. Un tāpēc jebkura eskalācija starp ASV un Ķīnu automātiski ietekmēs dronu, munīcijas, elektronikas un militāro sistēmu ražošanu Ukrainai, skaidroja J. Slaidiņš.
Vēl viena problēma ir pasaules informācijas un politiskais nogurums. Pasaules uzmanība pakāpeniski mainās. Taivāna, Ķīna, Irāna, pasaules ekonomika, mākslīgais intelekts, tehnoloģiskais karš - tas viss sāk izspiest Ukrainu no pasaules informācijas lauka centra. Un tas nozīmē, ka būs arvien grūtāk uzturēt starptautisko sabiedrību tādā mobilizācijas līmenī, kāds pastāvēja Ukrainas kara pirmajos gados.
“Un šeit rodas visbīstamākais scenārijs - kara “iesaldēšanas” idejas virzība uz priekšu, kad viss paliek uz vietas un nākotnē atkal viss sprāgst,” secināja J. Slaidiņš.