Otro Zemes dzīvo būtņu izmiršanu, kuras laikā pirms aptuveni 200 miljoniem gadu izzuda aptuveni puse no visām sugām, izraisīja milzīgs metāna daudzums, kas nonāca planētas atmosfērā, un tam sekojošās klimata izmaiņas, uzskata žurnālā "Science" publicēta pētījuma autori.
Zemes vēsturē notikušas piecas masu izmiršanas, un pēdējā no tām pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu izmira dinozauri. Otrā jeb triasa – juras izmiršana notika pirms aptuveni 201,4 miljoniem gadu, un tās laikā izzuda aptuveni 50% visu dzīvo būtņu, kas apdzīvoja sauszemi un okeānus.
Publikācijā, kuru izstrādāja Ūtrehtas universitātes Nīderlandē zinātnieku grupa Miha Rūla vadībā, norādīts, ka pašlaik masveida izmiršanas galvenā versija ir vulkāniskās aktivitātes palielināšanās pēc megakmontinenta Pangejas sadalīšanās. Taču tā laika nogulu radioaktīvā oglekļa analīzes liecina, ka izmiršana sākās pēc tam, kad atmosfērā nonāca liels daudzums metāna - siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, kuru uzskata par desmitiem reižu iedarbīgāku nekā CO2.
"Mūsu konstatētās ogļūdeņraža cikla izmaiņas ir tik straujas unn vērienīgas, ka tās var izskaidrot tikai ar vismaz 12 triljonu tonnu metāna nokļūšanu atmosfērā," publikācijā žurnālā "Science" norāda pētnieki.
Arī mūsdienās liels daudzuns metāna ir "ieslēgts" hidrātos – gāzes un ūdens savienojumos, kas saglabā stabilitāti liela spiediena apstākļos okeāna dibenā un mūžīgajā sasalumā. Tiek uzskatīts, ka pat neliela sasilšana var izraisīt mūžīgā sasaluma kušanu un līdz ar to metāna nokļūšanu atmosfērā, kas savukārt vairo siltumnīcas efektu un vēl vairāk paātrina sasilšanu.
Publikācijas autori norāda, ka pret "vulkānisko" hipotēzi liecina fakts, ka Pangejas sadalīšanās izraisītā vulkāniskā aktivitāte ilga 600 tūkstošus gadu, bet izmiršana notika ģeoloģiskajos mērogos neilgā laika periodā – tikai 10 līdz 20 tūkstošu gadu laikā. Savukārt "metāna" versiju apstiprina pārmaiņas Zemes augu valstī, ko izraisīja spējā sasilšana un dabiskā ūdensriņķojuma cikla izmaiņas, norāda zinātnieki.
Par to ziņo portāls delfi.lv
Pētnieki atzīmē, ka arī mūsdienās fosilā kurināmā radītie oglekļa izmeši atmosfērā, visticamāk, izraisīs būtiskas izmaiņas ekosistēmā un dabiskajos ciklos. Atsevišķas aplēses liecina, ka šo izmešu daudzums ir vairāk nekā pieci tūkstoši gigatonnu oglekļa. Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vērtējuma, pasaules CO2 izmešu daudzums, ko rada enerģētika, 2010.gadā sasniedza maksimumu – 30,6 gigatonnas.