Krievijas avantūra: ieķēpājas konfliktā un cieš zaudējumus Mali
Mali aizsardzības ministrs Sadio Kamara gājis bojā nemiernieku un islāmistu uzbrukumā savai rezidencei, raksta “Meduza”. 26. aprīlī to paziņoja valdība. Saskaņā ar varas iestāžu sniegto informāciju, pašnāvnieks spridzinātājs ar sprāgstvielām piekrautu automašīnu iebrauca 47 gadus vecā ministra rezidencē Kati pilsētā (atrodas 15 kilometru attālumā no galvaspilsētas Bamako), kur atrodas armijas galvenā bāze. Sekojošajā apšaudē aizsardzības ministrs tika ievainots un vēlāk nomira slimnīcā. Mali ir izsludināta divu dienu sēras, ziņo “Reuters”.
Mali pārvalda militārā hunta, kas pie varas nāca apvērsuma rezultātā 2021. gadā. Tuaregu nemiernieki gadiem ilgi cenšas izveidot savu valsti valsts ziemeļos. Ar “Al-Qaeda” un “Islāma valsti” saistītie islāmisti jau vairāk nekā desmit gadus cīnās bruņotā cīņā pret valdības spēkiem. Kopš 2024. gada Mali valdības pusē cīnās krievu algotņi no Krievijas Aizsardzības ministrijas Āfrikas korpusa. Viņi tur nomainīja “Vagner” privātā militārā korpusa struktūras.
Koordinētus uzbrukumus Mali veica tuaregu nemiernieki un kaujinieki no grupas, kas saistīta ar “Al-Qaeda” teroristiem: attiecīgi Azavadas atbrīvošanas fronte un “Jamaat Nusrat al-Islam wal-Muslimin”. Abas grupas apgalvoja, ka nedēļas nogalē, 25. un 26. aprīlī, ir veikušas uzbrukumus visā valstī. Saskaņā ar “Associated Press” ziņām, šī ir pirmā reize, kad nemiernieki ir apvienojuši spēkus ar “Al-Qaeda” islāmistiem. Uzbrukumi notika piecās pilsētās - Kati, Bamako lidostā, Mopti, Gao un Kidalā. Mali valdība nav ziņojusi par uzbrukumos bojāgājušo skaitu, taču atzīmēja, ka ziņots gan par militārpersonu, gan civiliedzīvotāju upuriem. Iepriekšējie ziņojumi liecināja, ka ievainoti vismaz 16 cilvēki. Diplomāti un analītiķi apgalvo, ka šis ir viens no lielākajiem uzbrukumiem Mali pēdējos gados. Saskaņā ar Mali valdības sniegto informāciju, uzbrukumi beidzās 26. aprīlī.
Kidalas pilsētas, kuru iepriekš kontrolēja Azavadas atbrīvošanas frontes tuaregu nemiernieki, liktenis joprojām nav skaidrs. Nemiernieku pārstāvji paziņoja, ka Kidala ir kritusi un Mali karaspēks un krievu algotņi ir atstājuši pilsētu pēc tam, kad viņiem tika piedāvāta miermīlīga aiziešana. Saskaņā ar “Associated Press” sniegto informāciju, ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Umars Diarra 26. aprīlī paziņoja, ka Mali armija ir atkāpusies no pilsētas un pārcēlusies uz Anefisu, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz dienvidiem no Kidalas. Tomēr, kā ziņo “Reuters”, ģenerālis to raksturoja kā taktisku spēku pārdislokāciju. Viņš piebilda, ka operācijas šajā apgabalā turpinās. Kidala kopš 2023. gada atradās Mali armijas un krievu algotņu kontrolē, kad viņiem izdevās padzīt nemierniekus no pilsētas.
Krievu helikopters “negatīvi paceļas” gaisā
Nemiernieki uzbrukuma laikā Mali notrieca Krievijas Aizsardzības ministrijas Āfrikas korpusa helikopteru. Saskaņā ar Krievijas promilitāro sabiedrisko grupu 26. aprīlī sniegto informāciju, apkalpe un mobilā ugunsdzēsēju komanda, kas atradās helikopterā, gāja bojā raķešu uzbrukumā. Krievijas Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija nekomentēja uzbrukumu helikopteram. Tomēr Ārlietu ministrija, komentējot virkni uzbrukumu Mali 25. aprīlī, paziņoja, ka "Rietumu drošības iestādes, iespējams, bija iesaistītas bruņoto grupējumu apmācībā".
Visur, pat Āfrikā, “Ukrainas algotņu pēdas”
Krievijas laikraksts “Vesti.ru” 26. aprīlī ziņoja, ka Āfrikas korpuss turpina atvairīt islāmistu uzbrukumus Mali. "Krievijas militārpersonas rīkojas kopīgi ar Mali bruņotajiem spēkiem un tiesībaizsardzības iestādēm," paziņojumā norādīja “Vesti”. Turklāt tika apgalvots, ka Āfrikas korpusa kaujinieki "prasmīgi organizēja prezidenta pils aizsardzību". Krievijas propagandisti arī apgalvoja, ka Mali kaujinieku vidū "manīti Ukrainas algotņi", taču tam nav apstiprinājuma.
Savukārt nemiernieki aicināja Krieviju "pārdomāt savu atbalstu militārajai huntai" Mali, apgalvojot, ka tās "rīcība ir izraisījusi civiliedzīvotāju ciešanas".
