Tramps veido “nerātno un paklausīgo” NATO valstu sarakstu. Kurā kategorijā ierindota Latvija?

Baltais nams ir izstrādājis kaut ko līdzīgu “nerātno un paklausīgo” NATO valstu sarakstam, jo Trampa administrācija meklē veidus, kā sodīt sabiedrotos, kuri atteicās atbalstīt Irānas karu, raksta “Politico.com”.

Šie centieni, pie kuriem amatpersonas strādāja pirms NATO vadītāja Marka Rites šī mēneša vizītes Vašingtonā, ietver pārskatu par dalībvalstu ieguldījumu aliansē un to iedalīšanu līmeņos, liecina informācija no trim Eiropas diplomātiem un kādas ASV aizsardzības amatpersonas, kura ir iepazīstināta ar šo plānu.

Tā ir jaunākā pazīme, ka prezidents Donalds Tramps plāno izpildīt savus draudus pret sabiedrotajiem, kuri neievēro viņa vēlmes. Un tas ir vēl viens spiediena punkts arvien vairāk sašķeltajai aliansei, kuru ir iedragājuši Trampa uzbrukumi - sākot no viņa centieniem anektēt Grenlandi un beidzot ar brīdinājumu par pilnīgu izstāšanos no pakta.

Baltijas valstis var cerēt uz īpašu ASV labvēlību

ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets šo plašo ieceri izteica decembrī. “Paraugsabiedrotie, kuri rīkojas, piemēram, Izraēla, Dienvidkoreja, Polija, arvien vairāk arī Vācija, Baltijas valstis un citas, saņems mūsu īpašu labvēlību,” viņš teica. Savukārt “sabiedrotie, kuri joprojām nespēj sniegt savu ieguldījumu kolektīvajā aizsardzībā, saskarsies ar sekām”, norādīja P. Hegsets.

ASV administrācija visas detaļas tur noslēpumā, kamēr tiek plānoti rīcības varianti, liecina sniegtā informācija. Tāpat amatpersonas ir sniegušas maz skaidrības par to, kāda tieši varētu būt šī labvēlība vai sekas.

“Šķiet, ka viņiem nav īpašu konkrētu ideju... kad runa ir par sliktu sabiedroto sodīšanu,” sacīja kāda Eiropas amatpersona, kurai, tāpat kā citiem, tika garantēta anonimitāte, lai apspriestu jutīgus diplomātiskos jautājumus. “Karaspēka pārvietošana ir viena no iespējām, taču tā galvenokārt soda pašas ASV, vai ne?” šādu iespēju pieļāva Eiropas amatpersona.

Baltais nams nepārprotami pauda savu neapmierinātību ar sabiedrotajiem. “Lai gan Amerikas Savienotās Valstis vienmēr ir bijušas klāt mūsu tā sauktajiem sabiedrotajiem, valstis, kuras mēs aizsargājam ar tūkstošiem karavīru, nav bijušas klāt mums visas operācijas “Epic Fury” laikā," sacīja Baltā nama pārstāve Anna Kellija, atsaucoties uz Pentagona nosaukumu šai operācijai. “Prezidents Tramps ir skaidri paudis savas domas par šo negodīgo dinamiku, un, kā viņš teica, Amerikas Savienotās Valstis to atcerēsies," sacīja A. Kellija.

NATO neatbildēja uz lūgumu sniegt komentāru.

Kuras valstis iegūtu un kuras zaudētu no ASV karaspēka pārvietošanas?

Ir dažas citas alternatīvas amerikāņu karaspēka pārvietošanai no Eiropas, bet jebkurš potenciālais plāns, visticamāk, ietvertu tā pārvietošanu no vienas valsts uz otru, taču šī maiņa varētu izrādīties dārga un laikietilpīga.

Nav skaidrs, kuras valstis ietilpst kurā kategorijā un vai M. Rite zina par to. Rumāņi un poļi varētu kļūt par vieniem no lielākajiem ieguvējiem, jo paliek prezidenta labvēlībā un laipni gaidīs vairāk ASV karavīru. Polijas valdība, kas ir viena no lielākajām NATO aizsardzības tērētājām, jau sedz gandrīz visas izmaksas, lai uzņemtu 10 000 amerikāņu karavīru, kas tur izvietoti. Un Rumānijas nesen paplašinātajā Mihaila Kogalniceanu gaisa bāzē, kuru valsts atļāva ASV izmantot gaisa karam Irānā, ir vieta vēl vairāk amerikāņu karavīru.

P. Hegsets sākotnēji izmantoja sabiedroto retoriku, lai atsauktos uz NATO partneriem, kuri bija palielinājuši aizsardzības izdevumus saskaņā ar alianses piecu procentu mērķiem, kurus aizstāvēja Tramps. Amatpersonas uz to atsaucās arī janvārī publicētajā Nacionālajā aizsardzības stratēģijā.

Aizsardzības departaments “prioritāti piešķirs sadarbībai un iesaistei ar parauga sabiedrotajiem, kas sniedz savu ieguldījumu mūsu kolektīvajā aizsardzībā”, paziņojumā norādīja Pentagons. “To darot, mēs pilnvarosim šos sabiedrotos, kad tie pastiprinās mūsu kopīgo interešu aizstāvību, vienlaikus stiprinot arī stimulus citiem sabiedrotajiem sniegt savu ieguldījumu,” teikts paziņojumā.

Divas Eiropas amatpersonas, kas pārzina plānu, norāda, ka šī koncepcija varētu dot ASV iespējas atsaukt karaspēka izvietošanu, kopīgās mācības vai militāro pārdošanu no “sliktajiem” sabiedrotajiem un nodot tos “labajiem” sabiedrotajiem. Trešais diplomāts norāda, ka P. Hegsets sanāksmēs ar NATO dalībvalstīm ir lietojis terminu “paraugsabiedrotais”.

Tas piedāvātu Trampam vairāk instrumentu, lai atšķirtu tos NATO locekļus, kuri atbalstīja ASV centienus Irānā, piemēram, Teherānas Hormuza šauruma blokādes izbeigšanu un atļauju izmantot bāzes, no tiem, kas to nedarīja.

Kamēr Spānija un citi sabiedrotie, piemēram, Lielbritānija un Francija, vai nu noraidīja, vai apturēja ASV palīdzības pieprasījumus, Rumānija un vairākas mazākas valstis atļāva ASV izmantot savas gaisa bāzes. Arī Bulgārija klusi atbalstīja amerikāņu loģistiku Tuvajos Austrumos.

Spānijai pagājušajā gadā jau bija nepatikšanas ar Trampa administrāciju par NATO 5% aizsardzības izdevumu mērķa atcelšanu alianses Hāgas samitā. Turpretī amatpersonas ir slavējušas Baltijas valstis - Lietuvu, Latviju, Igauniju - un Poliju par konsekventu ierindošanos bloka augšgalā militāro izdevumu ziņā.

Ko no NATO valstīm gaida ASV prezidents Tramps?

“Prezidents Tramps ir pareizi skaidri norādījis, ka viņš gaida, ka sabiedrotie un partneri pastiprinās un palīdzēs nodrošināt šo svarīgo ūdensceļu Tuvajos Austrumos,” Pentagona politikas vadītājs Elbridžs Kolbijs šomēnes sacīja NATO sabiedrotajiem virtuālajā aizsardzības ministru sanāksmē, kurā P. Hegsets atteicās piedalīties.

Taču šādu soļu speršanai, lai sodītu sabiedrotos, ir maz precedentu, un šie uzskati jau saskaras ar pretestību Kapitolija kalnā.

“Tas ir nelietderīgi, ka Amerikas līderi izsmej mūsu alianses,” otrdien pirms uzklausīšanas par ASV spēkiem Indijas-Klusā okeāna reģionā sacīja senators Rodžers Vikers. “Mums ir jābūt skaidrībai par daudzajiem politiskajiem, stratēģiskajiem un morālajiem ieguvumiem, ko valsts saņem no savām aliansēm,” sacīja senators.

Un dažas bijušās amatpersonas šaubās, vai Trampa administrācijai ir pietiekamas iespējas pārvaldīt vēl vienu eksistenciālu krīzi aliansē.

“Tramps un viņa komanda ir aizņemti, cenšoties izkļūt no pašu radītā purva,” sacīja Džoels Linnainmeki, bijušais Somijas ierēdnis, kurš strādāja laikā, kad viņa valsts 2023. gadā pievienojās NATO. “Visticamāk, administrācijai nav pietiekami daudz iespēju atvērt vēl vienu naidīgu fronti ar Eiropu, kamēr karš turpinās,” sacīja bijušais ierēdnis.