Gibraltāra pērtiķi tūristu dēļ spiesti ēst dubļus

Gibraltāra pērtiķu bari ir iemācījušies ēst augsni, un zinātnieki uzskata, ka tas ir mēģinājums nomierināt dzīvnieku kuņģus pēc visa neveselīgā ēdiena, ko tie saņem – un dažreiz nozog – no tūristu pūļiem, raksta “The Guardian”.

Pētnieki pamanīja apzinātu dubļu ēšanu, kas pazīstama kā geofāgija, novērojot berberu makaku grupas šajā teritorijā. Pērtiķi, kuriem bija vislielākais kontakts ar tūristiem, ēda visvairāk augsnes, turklāt tās patēriņš sasniedza maksimumu brīvdienu sezonā.

Gibraltārā dzīvo aptuveni 230 makaki astoņās atšķirīgās grupās, un, lai gan vietējās varas iestādes katru dienu nodrošina viņiem augļu, dārzeņu un sēklu piegādi, tūristi regulāri baro viņus ar dažādām neveselīgām uzkodām, sākot no čipsiem un šokolādes, līdz “M&M's” konfektēm un saldējumam.

Lai arī novērojumi tieši nepierāda, kāpēc pērtiķi ēd augsni, taču zinātnieki pieļauj, ka tai ir aizsargājoša iedarbība uz gremošanas sistēmu. Vienīgie makaki, kas netika novēroti ēdam augsni, piederēja grupai, kas ir izolēta no apmeklētājiem un tūristiem.

Kembridžas universitātes primātu uzvedības ekologs Dr. Silvēns Lemuāns sacīja, ka pērtiķi, iespējams, ēd augsni, lai atjaunotu zarnu mikrobiomu, kas dzīvo gremošanas traktā un tiek izjaukts, ēdot taukainas, sāļas vai saldas uzkodas.

“Mēs uzskatām, ka šī neveselīgā ēdiena ēšana izjauc mikrobioma sastāvu, un mēs zinām, ka baktērijas un minerālvielas augsnē var palīdzēt atjaunot mikrobiomu un mazināt negatīvo ietekmi,” sacīja Lemuāns. “Mēs uzskatām, ka augsnei piemīt aizsargājoša iedarbība.”

Novērojumi laikā no 2022. gada vasaras līdz 2024. gada pavasarim atklāja, ka gandrīz piektā daļa no visa makaku patērētā ēdiena bija tūristu neveselīgais ēdiens. Makaki, kas dzīvoja klints virsotnē, kas ir īpaši iecienīta tūristu vidū, ēda neveselīgo ēdienu vairāk nekā divas reizes biežāk nekā citi - viņi arī ēda visvairāk augsnes.

Lemuāns teica, ka pērtiķus ar neveselīgo ēdienu baroja gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, kuri piedāvāja sālītus zemesriekstus, šokolādes tāfelītes, čipsus, maizi, “Coca-Cola”, apelsīnu sulu, “M&M’s”, saldējumu un daudz ko citu.

“Daudz saldējuma. Viņiem garšo “Magnum” un “Cornetto”, bet ne pārāk garšo sorbets,” piebilst Lemuāns.

Kopumā pētnieki 46 reizes reģistrēja 44 pērtiķus, kas ēda zemi. Trijos gadījumos makaki ēda augsni neilgi pēc tam, kad tiem tika dots saldējums, cepumi vai maize.

Lielākā daļa pērtiķu meklē terra rossa jeb sarkano mālu, kas atrodams visā Gibraltārā, bet pērtiķu bars, kas aizņem zemākās rietumu nogāzes, dod priekšroku ar darvu aizsērējušai augsnei no asfalta ceļu bedrēm.

Cilvēki visā pasaulē ēd augsni, īpaši grūtnieces Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas daļās, kur to lieto, lai mazinātu nelabumu vai nodrošinātu svarīgus minerālus. Taču pētnieki nenovēroja augsnes ēšanas pieaugumu grūsnu vai laktējošu pērtiķu vidū, kas liecina, ka šāda uzvedība nav saistīta ar nepieciešamību papildināt savu uzturu.

Makaki, šķiet, ēd augsni, lai “aizsargātu savu gremošanas sistēmu” pret zema šķiedrvielu satura uzkodām un neveselīgu pārtiku, kas, kā zināms, dažiem primātiem izraisa kuņģa darbības traucējumus.

Tūristiem tiek teikts neaiztikt un nebarot pērtiķus Gibraltārā, taču šis noteikums netiek pienācīgi ievērots. Lai gan neveselīgais ēdiens var būt kaitīgs makakiem, tāda var būt arī augsne, jo liela daļa no tā atrodas netālu no noslogotiem ceļiem uz klints.