Eksperts vērtē, vai purvi un meži tiešām var apturēt Krievijas tanku uzbrukumu NATO valstīm

NATO ir nolēmusi atjaunot sen izžuvušus purvus un izcirstos mežus, uzskatot, ka tas ir efektīvs, lēts un videi draudzīgs veids, kā atturēt potenciālu Krievijas iebrukumu. Taču šī ideja nav tik laba, kā uzskata Rietumu plānotāji, raksta “Defense Express” militārais eksperts Ivans Kiričevskis.

Viņš citē nesen publicētu rakstu angļu valodas izdevumā “Defense News”, kurā detalizēti izklāstīti argumenti šai konkrētajai aizsardzības metodei. "Lai gan taktiskie šķēršļi, piemēram, mīnu lauki vai lauka nocietinājumi, ir lokāli un īslaicīgi, savvaļas ainavu atjaunošana aizsardzības nolūkos rada ilgtermiņa ainavas mēroga barjeras, kas diktē kaujas lauka ģeometriju vēl pirms pirmā šāviena izšaušanas," norādīts publikācijā.

Tika minēti vairāki vēsturiski piemēri, kur ģeogrāfija un ainava kalpoja kā uzticamas aizsardzības līnijas. Konkrēti, tika minēti Pripjatas purvi Ukrainas un Baltkrievijas pierobežas reģionos, kurus vācu Vērmahts bija spiests apiet 1941. gadā, un Krievijas karaspēka sakāve 2022. gadā, mēģinot šķērsot Severskij Doņecas upi Harkivas apgabalā. Papildus tam tiek minēti ievērojamie ieguvumi videi un relatīvā pieejamība salīdzinājumā ar mākslīgu nocietinājumu būvniecību. Komentējot šo publikāciju, Kiričevskis norāda, ka aprakstītā ideja šķiet vērā ņemama tikai "uz papīra", savukārt praksē tā, visticamāk, netiks īstenota vairāku iemeslu dēļ.

"Viens no tiem ir tas, ka vienkārši var nepietikt laika, lai izveidotu cilvēka radītas "dabiskas barjeras", lai atturētu Krievijas armiju, nemaz nerunājot par to, ka šāda projekta īstenošanas faktiskās izmaksas varētu būt vairākas reizes lielākas nekā aplēstās," raksta analītiķis. Kiričevskis arī uzskata, ka aprakstītie vēsturiskie piemēri ir nepareizi interpretēti. Viņš norādīja, ka dabiskās barjeras, lai gan ietekmēja militāro operāciju tempu, neapturēja ienaidnieka virzību, raksta “Unian”.