ASV atliek ieroču piegādes Eiropai: kas notiek?
Karš Irānā varētu likt Amerikas Savienotajām Valstīm aizkavēt ieroču piegādes Eiropas valstīm, tostarp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, ziņo “Reuters”, atsaucoties uz informētiem avotiem.
ASV amatpersonas ir informējušas savus Eiropas kolēģus, ka dažas
iepriekš pasūtītās ieroču piegādes varētu aizkavēties, jo karš Irānā strauji
samazina ieroču krājumus, aģentūrai “Reuters” pastāstīja piecas
amatpersonas, kas pārzina šo jautājumu.
Saskaņā ar avotiem, kuri lūdza palikt anonīmi, tas ietekmēs vairākas Eiropas valstis, tostarp Baltijas reģionu un Skandināviju.
Avoti piebilda, ka dažus no šiem ieročiem Eiropas valstis iegādājās
Ārvalstu militārās pārdošanas (FMS) programmas ietvaros, bet tie vēl nav
piegādāti. Divpusējā saziņā ar Eiropas amatpersonām pēdējās dienās ASV
amatpersonas paziņoja, ka šīs piegādes, visticamāk, aizkavēsies.
Iespējamās kavēšanās uzsver to, cik lielā mērā karš pret Irānu, kas sākās ar
ASV un Izraēlas gaisa triecieniem 28. februārī, ir sācis noslogot ASV
kritiski svarīgo ieroču un munīcijas krājumus, ziņo “Reuters”.
Eiropas amatpersonas sūdzējās “Reuters”, ka kavēšanās viņus nostāda
sarežģītā situācijā. Saskaņā ar FMS programmu ārvalstis iegādājas ASV
ražotus ieročus ar ASV valdības loģistikas atbalstu un piekrišanu.
Prezidenta Donalda Trampa vadībā Vašingtona spieda NATO sabiedrotos
Eiropā iegādāties vairāk ASV ražota militārā aprīkojuma, tostarp ar FMS
programmas starpniecību, cenšoties pārcelt atbildību par Eiropas
konvencionālo aizsardzību no ASV uz Eiropas valstīm.
Diemžēl šādas ieroču piegādes bieži tiek kavētas, radot neapmierinātību
Eiropas galvaspilsētās, kur arvien vairāk apsver iespēju iegādāties pašā
Eiropā ražotas ieroču sistēmas.
ASV amatpersonas apgalvo, ka ieroči ir nepieciešami karam Tuvajos
Austrumos, un viņi vaino Eiropas valstis par to, ka tās nepalīdzēja ASV un
Izraēlai atvērt Hormuza šaurumu.
Kopš Irānas kampaņas sākuma Teherāna ir palaidusi simtiem ballistisko raķešu un dronu pret Persijas līča valstīm. Lielākā daļa no tām tika
pārtvertas, tostarp ar raķešu “Patriot” aizsardzības sistēmām, uz kurām,
piemēram, Ukraina paļaujas, lai aizsargātu savu enerģētikas un militāro
infrastruktūru no Krievijas ballistiskajām raķetēm.
Avoti runāja ar nosacījumu palikt anonīmi, jo dažām iesaistītajām valstīm
ir kopīga robeža ar Krieviju, un tāpēc ieroču piegāžu laikus varētu uzskatīt
par sensitīvu aizsardzības informāciju.
Saskaņā ar avotu teikto, atlikto ieroču piegāžu vidū ir dažādu veidu
munīcija, tostarp tāda, ko var izmantot gan uzbrukuma, gan aizsardzības
nolūkos.
