Igaunijā tiek izstrādāta videozvana funkcija, zvanot uz 112

Kad cilvēki zvana, lai izsauktu ārkārtas palīdzības dienestu, ne visi stresa apstākļos var mierīgi un skaidri aprakstīt notiekošo - videozvans atvieglotu šo uzdevumu, ļaujot ātrāk novērtēt situāciju. Igaunijas valdība jau vairākus gadus strādā pie šīs iespējas attīstīšanas, taču šī jautājuma tehniskie un juridiskie aspekti joprojām nav skaidri, raksta “postimees.ee”.

Igaunijā projekts "Jaunās paaudzes 112: mūsdienīga un pieejama ārkārtas saziņa ikvienam" jau ir iegājis noslēguma fāzē.

Projekta aprakstā Valsts kancelejas tīmekļa vietnē ir paskaidrots, ka ikvienam vajadzētu būt iespējai ātri un patstāvīgi izsaukt palīdzību ārkārtas situācijā, taču tas ne vienmēr ir iespējams - zvanīšana uz 112 ne vienmēr ir visiem piemērota.

Jaunā, modernā 112 pakalpojuma mērķis ir nodrošināt ātrāku piekļuvi palīdzībai nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, neredzīgajiem un vājredzīgajiem valsts iedzīvotājiem, citās valodās runājošiem mērķgrupu pārstāvjiem, vardarbības upuriem un citiem, ieviešot papildu saziņas kanālus, piemēram, videozvanus ar tulkojumu no angļu un krievu valodas, reāllaika teksta tērzēšanu un citus.

Turklāt šis risinājums ir paredzēts arī kā papildu informācijas avots ātrajai palīdzībai, policijai, glābšanas komandām un citiem neatliekamās palīdzības dienestiem.

Kā paskaidroja Igaunijas Ārkārtas reaģēšanas centra IT produktu vadītājs Martins Kadaste, 2024. gadā, projekta pirmajā fāzē, tika veikta juridiskā analīze, tehnisko prasību un ierobežojumu analīze, Ārkārtas reaģēšanas centra, reaģējošo dienestu un palīdzības nepieciešamās personas cerību pārskats, kā arī pašreizējās situācijas novērtējums.

Kopumā videozvanu ieviešana uz 112 pakalpojumu Igaunijā ir juridiski iespējama un atbilst ES prasībām. Pamata tiesiskais regulējums pastāv, taču, lai sistēma darbotos pareizi, ir nepieciešami vairāki specifiski grozījumi likumos.

Cita starpā ir jāmaina "zvana" definīcija, kas dažos Igaunijas noteikumos joprojām tiek definēta kā divvirzienu balss saziņa. Likumdevējiem jānosaka standarta atbildes laiki videozvaniem, līdzīgi kā spēkā esošās prasības balss zvaniem. Tāpat jāvienkāršo un skaidri jādefinē procedūra zīmju valodas tulku iesaistīšanai videozvanu apstrādē.

Turklāt, tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem glābšanas dienestiem, policijai vai ātrajai palīdzībai nav tiesību piekļūt reāllaika video plūsmai un saņemt informāciju no Neatliekamās palīdzības centra operatora, tiek apspriesta iespēja piešķirt viņiem šādu piekļuvi, jo tas varētu ievērojami uzlabot situācijas novērtējumu uz vietas.

Tomēr tas prasa rūpīgu tiesiskā regulējuma izvērtēšanu, lai līdzsvarotu operatīvās vajadzības ar zvanītāja un citu kamerā uzņemto personu tiesībām uz privātumu.

Tā kā videozvani tiks ierakstīti un glabāti Nacionālajā ārkārtas ziņojumu dienesta datubāzē, ir jāgroza tiesību akti un datubāzes noteikumi, lai oficiāli iekļautu videoierakstus un glabāto datu vidū.

Tā kā videozvani ietver intensīvu personas datu, tostarp īpaši sensitīvu datu (veselības datu), apstrādi, pirms sistēmas palaišanas ir obligāti jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums.

Martins Kadaste precizēja, ka projekta ietvaros videozvans tika izstrādāts kā divvirzienu process - lai neatliekamās palīdzības dienestu dispečers varētu redzēt zvanītāju, un otrādi, lai zvanītājs varētu redzēt arī dispečeru.

"Pašlaik divas lielākās operētājsistēmas (iOS un "Android") atbalsta tikai vienvirziena videozvanus," viņš teica.