Skandāls Vācijā. Vai Bundesvērs aizliegs vīriešiem pamest valsti?

Vācijas mediji atklājuši, ka spēkā esošs likums pieprasa vīriešiem saskaņot savu izbraukšanu no valsts ar Bundesvēru. Vācijas Aizsardzības ministrija vēl nav atbildējusi uz galvenajiem jautājumiem, raksta DW.

Visu Lieldienu brīvdienu laikā Vācijas iekšpolitikā un sociālajos medijos dominēja viena tēma - Militārā dienesta likuma (WPflG) grozījumi, kas oficiāli pieprasa, lai Vācijas vīrieši vecumā no 17 līdz 45 gadiem saņemtu piekrišanu pirms valsts atstāšanas uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem. Savā ziņā šīs ziņas pārsteidza pat Vācijas Aizsardzības ministriju.

Atbildot uz daudzajiem žurnālistu jautājumiem, ministrija atkārtoti norādīja, ka drīzumā precizēs noteikumus, kas regulē militārā vecuma vīriešu izbraukšanu no valsts.

Komentārā laikrakstam "Die Zeit" Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka attiecīgā nodaļa atrodas Lieldienu brīvdienās un juridisko situāciju varēs precizēt tikai pēc brīvdienām. Opozīcijas partijas izmantoja valdības darba pārtraukumu, visu nedēļas nogali kritizējot jaunos noteikumus, dažām pat pieprasot Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa atkāpšanos.

Vācijas Aizsardzības ministrija pagaidām klusē

Grozījumi iesaukšanas likumā stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī, faktiski Vācijā ieviešot brīvprātīgu iesaukšanu. Tagad visiem Vācijas pilsoņiem, kas dzimuši 2008. gadā vai vēlāk, būs jāaizpilda anketa, kurā jautāts par viņu gatavību militārajam dienestam. Jauniešiem tas būs obligāti, savukārt jaunām sievietēm tas būs brīvprātīgi.

Piemēroti kandidāti tiks uzaicināti uz atlases procesu. Turklāt, sākot ar 2027. gada 1. jūliju, visiem 18 gadus veciem vīriešiem būs jāiziet obligāta medicīniskā pārbaude, lai noteiktu viņu piemērotību militārajam dienestam, pat ja viņi nepiedalās brīvprātīgajā dienestā. Bundesvērā tiks iesaukti tikai tie, kas paziņos par savu gatavību.

Vācijas valdība šo modeli sauc par "brīvprātīgo iesaukšanu" un cer nākamo desmit gadu laikā palielināt Bundesvēra lielumu no pašreizējiem 184 000 līdz 255 000-270 000 karavīru.

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, laikraksts "Frankfurter Rundschau" vērsa uzmanību uz atjauninātajiem noteikumiem Militārā dienesta likuma 3. pantā. Šie noteikumi nosaka, ka vīriešiem, kas vecāki par 17 gadiem un kuriem Vācijā jāveic brīvprātīgs iesaukums, ir jāpieprasa Bundesvēra atļauja, ja viņi atradīsies prom no Vācijas ilgāk par trim mēnešiem.

Ja viņi vēlas pagarināt savu uzturēšanos ārpus valsts, viņiem atkal būs nepieciešama papildu atļauja. Pagaidām nav skaidrs, kā tieši vīrieši var iegūt šādu dokumentu. Nedēļas nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nepieciešamajai atļaujai jāpiesakās vienā no 15 Bundesvēra karjeras centriem. Aģentūra nespēja sniegt sīkāku informāciju par precīzu procedūru, nepieciešamajām konkrētajām veidlapām vai to, cik šādu atļauju izceļošanai no valsts uz laiku, kas pārsniedz trīs mēnešus, jau ir apstiprinātas vai noraidītas kopš gada sākuma.

Jaunajos noteikumos vēl nav noteikti sodi par likuma neievērošanu

Atšķirībā no iepriekšējās likuma versijas, jaunajā versijā šāda atļauja ir nepieciešama, lai izceļotu no valsts neatkarīgi no militāri politiskās situācijas valstī. Iepriekš šī prasība bija piemērojama tikai kara stāvokļa vai nopietnu draudu valsts drošībai gadījumā. Turklāt jaunais likums attiecas uz atvaļinātām militārpersonām, kā arī vīriešiem, kuri iepriekš ir pabeiguši alternatīvo civilo dienestu. Likuma tekstā nav norādīts, ka šīs grupas būtu atbrīvotas no panta noteikumiem.

Alternatīvā civilā dienesta sistēmas ietvaros, kas Vācijā pastāv jau vairāk nekā 60 gadus, jaunie vācieši pabeidz "brīvprātīgo sociālo gadu" un strādā sociālajās iestādēs, piemēram, pansionātos vai hospisos. Reaģējot uz sabiedrības neizpratni un neapmierinātību, Aizsardzības ministrija precizēja, ka noteikums par atļauju izbraukt no valsts pašlaik "nav aktuāls".

Tā kā militārais dienests valstī pēc reformas joprojām ir brīvprātīgs, atļauja "tiks izsniegta automātiski", paziņoja ministrija, solot drīzumā "precizēt detaļas ar administratīvo noteikumu palīdzību". Viens no galvenajiem neatbildētajiem jautājumiem ir, kas un kā uzraudzīs jaunā likuma īstenošanu.

Atbildot uz laikraksta "Die Zeit" vaicājumu, svētdien, 5. aprīlī, Vācijas Aizsardzības ministrija atgādināja, ka līdzīgs noteikums bija spēkā "Aukstā kara laikā, taču tam nebija praktiskas nozīmes". Tāpēc pagaidām "sankcijas nav paredzētas". Tas nav pilnīgi taisnība.

Aukstā kara laikā Rietumvācijā līdzīgs noteikums attiecās tikai uz vīriešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuriem bija jāinformē Bundesvērs par savu pašreizējo dzīvesvietu ārzemēs.

Pretējā gadījumā viņi riskēja zaudēt savu militārā dienesta atlikšanu un kļūt par tādiem, kas izvairās no iesaukšanas. Lieldienu brīvdienās Vācijas Aizsardzības ministrija arī uzsvēra, ka Bundesvēram ir nepieciešami "atjaunināti militārās reģistrācijas dati" "ārkārtas situācijas" vai "vispārējās iesaukšanas atjaunošanas" gadījumā.

Opozīcija pieprasa Bundesvēram skaidrojumu

Lieldienu brīvdienās ziņas par šo jauno regulējumu izraisīja plašas sabiedrības debates. Visu Vācijas opozīcijas partiju politiķi pieprasīja valdībai precizēt noteikumus un pārskatīt likumu. Zaļās partijas pārstāve Sara Nanni pieprasīja papildu "nekavējošu skaidrojumu" no Aizsardzības ministrijas. "Pilsoņiem ir tiesības pēc iespējas ātrāk uzzināt, vai viņiem ir kādi ziņošanas pienākumi un, ja ir, tad kādi tie ir," viņa pastāstīja laikrakstam "Die Welt".

Arī Kreisā partija kritizēja jauno likumu. Bundestāga kreisā flanga deputāte Dezirē Bekere nosauca jauno likumu par "vienkārši slikti izstrādātu". Rīdigers Lukasens, opozīcijas partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) frakcijas pārstāvis Bundestāga Aizsardzības komitejā, aicināja varas iestādes "izstrādāt pragmatisku risinājumu, kas nerada pārmērīgu administratīvo slogu vai nevajadzīgas prasības jauniešiem".

"Tas, ka vīriešiem ir nepieciešama Bundesvēra atļauja, lai uzturētos ārzemēs, atgādina VDR laikmetu un Berlīnes mūri. Tam nav nekāda sakara ar demokrātiju vai brīvu demokrātisku kārtību," sacīja Vācijas opozīcijas politiķe, savienības SWU dibinātāja Sāra Vāgenknehta. Pēc viņas domām, Pistoriusam "ir jāatkāpjas no amata, ņemot vērā šo nekaunīgo tiesību normu".

Aizsardzības ministrijai un juristiem būs jāstrādā pie likuma precizēšanas

Pagaidām nav skaidrs, cik ātri Aizsardzības ministrija spēs precizēt noteikumus par piekrišanu izbraukšanai no Vācijas. Turpmākajos mēnešos juristiem būs jānosaka, vai tas atbilst Vācijas pamatlikumam. Jurists Franks Brautigams paziņoja, ka Aizsardzības ministrijai ir pienākums izstrādāt un iesniegt likuma izņēmumus. Pretējā gadījumā, viņaprāt, tā būtu "tieša iejaukšanās Vācijas pilsoņu tiesībās un brīvībās", jo Vācijā pašlaik nav universāla militārā dienesta.

Vācija atjauno iesaukšanu armijā. Kas vēl notiek?

Tomēr daži jau ir uzskatījuši šo noteikumu par mēģinājumu universālo militāro dienestu atjaunot. "Pat ja tas vēl netiek oficiāli apspriests, šāds regulējums skaidri norāda, ka politika attīstās uz pieaugošu piespiešanu, kontroli un sabiedrības militarizāciju," saka Janniks Kīzels, Vācijas Miera biedrības - Militārā dienesta pretinieku apvienības (Die Deutsche Friedensgesellschaft - Vereinigte Kriegsdienstgegner) politiskais direktors.

Parlamenta deputāts no valdošās konservatīvās CDU/CSU bloka Tomass Erndls Lieldienu brīvdienās nāca klajā ar kompromisa priekšlikumu.

"Kamēr militārais dienests paliek brīvprātīgs, nevajadzētu būt oficiālai apstiprināšanas procedūrai ceļošanai uz ārzemēm. Tā vietā vāciešiem varētu vienkārši pieprasīt paziņot Bundesvēram par savu ilgstošo uzturēšanos ārpus valsts," viņš teica.