Krievijas lidmašīnas An-26 avārija: eksperts vērš uzmanību uz dīvainiem apstākļiem

Bijušais Ukrainas virsnieks no Krimas pussalas uzskata, ka "draudzīgā uguns" varētu būt bijis viens no avārijas cēloņiem, raksta UNIAN. Steiga, ar kādu Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par An-26 avārijas apstākļiem Krimā, liek domāt, ka aģentūra vēlējās slēpt kādu nepatīkamu faktu, piemēram, "draudzīgo uguni".

Militārais eksperts no Krimas, bijušais Ukrainas virsnieks un atvaļināts pulkvežleitnants, runāja ar “Krym.Realii”, vēloties palikt anonīms. Pēc viņa teiktā, militārās transporta lidmašīnas An-26 Krimā galvenokārt atrodas Kačas lidlaukā un ir daļa no Krievijas Melnās jūras flotes Jūras aviācijas 318. atsevišķā jauktā aviācijas pulka. "Šai lidmašīnai pacelšanās laikā nepieciešams aptuveni 900 metru garš skrejceļš, bet nosēšanās laikā - vēl īsāks, tāpēc An-26 var izmantot jebkuru lidlauku pussalā, tostarp neasfaltētus," skaidroja atvaļinātais pulkvežleitnants. Eksperts ir pārsteigts, kā lidmašīna nonāca tik zemā augstumā tik tālu no lidlaukiem. "Attālums no Kuibiševas ciema līdz Kačas lidlaukam taisnā līnijā ir 29 kilometri, bet līdz Belbekas lidlaukam - 24 kilometri. Lidmašīna ietriecās kalnos, kuru maksimālais augstums ir aptuveni 500 metri. Tai nevajadzēja atrasties šādā augstumā tik tālu no lidlaukiem. Varbūt tiešām bija tehniska kļūme, kā apgalvo Krievijas izmeklēšanas komiteja," skaidroja bijušais Ukrainas virsnieks. Viņš arī norādīja, ka negadījums noticis "nevis naktī, bet gan dienā, ar labu redzamību". Viņš saka, ka apkalpe nevarēja nepamanīt kalnus. "Pārsteidzoši ir kas cits: Krievijas izmeklētāji nekavējoties ziņoja par lidmašīnas tehnisku darbības traucējumu. Iespējams, apkalpei izdevās paziņot gaisa satiksmes dispečeram, taču šāda informācija parasti netiek izpausta, kamēr izmeklēšana nav pabeigta," uzsvēra eksperts, piebilstot, ka šāda Krievijas Aizsardzības ministrijas steiga "rada jautājumus". Viņš norādīja, ka tikai pārbaude sniegs galīgu rezultātu, "un to var veikt tikai pēc tam, kad ir savāktas visas lidmašīnas atlūzas". Pagaidām, viņš saka, ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Viņaprāt, avārijas cēlonis varētu būt bijusi Krievijas karaspēka "draudzīgā uguns" pussalā, un tagad Krievijas Aizsardzības ministrija cenšas slēpt šo faktu, kas ir nelabvēlīgi tās reputācijai. "Draudzīgā uguns" notiek karā. Bet tas parasti notiek tuvu frontes līnijai, nevis dziļi aizmugurē. Ja tas tiešām notika, tad Krievijas pretgaisa aizsardzības personāla apmācība ir acīmredzami nepietiekama. Vienlaikus viņš neizslēdz iespēju, ka An-26 avāriju izraisīja Ukrainas specvienību darbības. Viņš apgalvo, ka militāro transporta lidmašīnu lidojumu maršruti no Krievijas uz Krimu ir zināmi; "tās gandrīz vienmēr lido virs vieniem un tiem pašiem pussalas apgabaliem".

Tāpēc, eksperts ieteica, ir pilnīgi iespējams notriekt šādu lidmašīnu, īpaši tās nolaišanās laikā uz lidlauku. Viņš arī apgalvo, ka vietējie partizāni, bruņojušies ar atbilstošiem ieročiem, varētu būt rīkojušies tāpat. An-26 lidmašīnas avārija Krimā Kā iepriekš ziņoja UNIAN, 31. martā ap plkst. 18.00 Krimā avarēja Krievijas lidmašīna An-26. Visi 29 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, gāja bojā. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka avārijas cēlonis bijusi tehniska kļūme. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņām, lidmašīna ietriecās klintī plānotā lidojuma laikā. Tikai nākamajā dienā parādījās sīkāka informācija par bojāgājušajiem. Murmanskas apgabala gubernators Andrejs Čibiss ziņoja, ka starp avārijā bojāgājušajiem ir Ziemeļu flotes karavīri. Tomēr Čibiss neprecizēja, cik karavīru atradās lidmašīnā.