Lietuva pirmdien atsaukusi uz konsultācijām savu vēstnieku Austrijā saistībā ar to, ka Austrija atbrīvoja ar Eiropas Savienības (ES) orderi uz vienu dienu aizturēto Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa.
Jau ziņots, ka Lietuva no Austrijas ir pieprasījusi paskaidrojumus, kāpēc tās varas iestādes ir atbrīvojušas bijušo specvienības Alfa komandieri Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par noziegumiem, kas pret Lietuvas civiliedzīvotājiem pastrādāti 1991. gada janvārī.
Austrijas varas iestādes M. Golovatovu pagājušajā nedēļā atbrīvoja mazāk nekā divas dienas pēc tam, kad viņš Vīnē tika aizturēts – Austrijas tiesa bija noraidījusi Lietuvas prasību Krievijas pilsoņa M. Golovatova izdošanai. Lietuvas premjerministrs Antrus Kubiļus izteicies, ka Austrija, atbrīvojot aizturēto, nav ievērojusi Eiropas solidaritāti, bet ģenerālprokuratūra uzskata, ka Austrija šādi ir rupji pārkāpusi Eiropas Savienības juridiskās normas, un sola meklēt taisnību savienības institūcijās.
"Vēstnieks tuvākajā laikā tiks atsaukts uz konsultācijām," žurnālistiem pirmdien teica ārlietu ministra vietniece Aiste Skaisģirīte-Ļaušķiene pēc tikšanās ar valsts prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Pie Austrijas vēstniecības Viļņā šodien pulcējās vairāki desmiti protestētāju, nosodot lēmumu Golovatovu atbrīvot.Protestētāju vidū ir arī vairāki Lietuvas Seima un lietuviešu Eiropas Parlamenta deputāti.
Protestētāji Austrijas vēstniecības personālam nodeva grāmatu par 13.janvāra notikumiem Lietuvā.
Lietuvas ģenerālprokurors Darjus Valis izskata iespēju aizmuguriski tiesāt Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu. Valis arī paziņoja, ka vērsīsies pie Austrijas Tieslietu ministrijas ar līgumu paskaidrot lēmumu atbrīvot saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) orderi aizturēto Golovatovu.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nosaukusi Austrijas lēmumu atbrīvot Golovatovu par "politiski neattaisnotu rīcību, kura kompromitē Eiropas Savienības valstu sadarbību tiesībsargājošajā jomā".
Grībauskaite uzdevusi ārlietu un tieslietu ministriem, kuri pirmdien piedalās ES ministru sanāksmēs Briselē, informēt par šo Austrijas bezprecedenta soli ES vispārējo lietu un tieslietu padomes.
Lietuva pirmdien arī izsauca uz Ārlietu ministriju Austrijas pilnvaroto lietvedi Jozefu Zigmundu un viņam iesniedza notu, kurā tiek lūgts izskaidrot Austrijas institūciju steidzīgās rīcības motīvus un apstākļus.
Austrijas likumdošana paredz aizturēšanu uz divām diennaktīm, tomēr Golovatovs, kura izdošanu mēģināja panākt Lietuva, bija aizturēts uz nepilnu diennakti un jau piektdienas vakarā atgriezās Maskavā.
Lietuvai ir aizdomas, ka šajā lietā iejaukušies politiķi un Austrija neesot gribējusi strīdēties ar Krieviju,ziņoja radiostacija "Brīvība".
Kā ziņo ārzemju mediji, Golovatovs ticis atbrīvots tikai juridisku iemeslu dēļ, jo Lietuvas izdotā Eiropas Savienības aizturēšanas ordera motīvi bijuši nepietiekami lēmuma pieņemšanai par aizturēšanu.
Eiropas Savienības ārlietu un sadraudzības lietu padomes sanāksmē Briselē, kurā piedalījās Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis, pirmdien apsprieda situāciju ar Austrijas ārlietu ministru Mihaēlu Špindelegeru. Ažubalis sarunā uzsvēris, ka šis jautājums Lietuvai ir tikpat svarīgs kā Balkānos ir jautājums par kara noziegumos apsūdzētā Radko Mladiča tiesāšanu, vēsta Lietuvas portāls 15min.lt.
Lietuviešu, latviešu un igauņu tautas ir šokēti par Austrijas lēmumu atbrīvot aizturēto aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa turēto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu.
"Pirms 20 gadiem mēs samaksājām ļoti augstu cenu par neatkarības atjaunošanu. 13.janvāra lieta un taisnīgas tiesas panākšana ir valstis nozīmes jautājums," teica Lietuvas ārlietu ministrs.
"Lietuvai nav citas izvēles, kā vien mobilizēt visus iespējamos diplomātiskos un tiesiskos ceļus, lai noskaidrotu šī incidenta apstākļus un nepieļautu, kas tāds vēl atkārtojas Eiropas Savienībā. Lietuvai ir jānodrošina, ka Eiropas Savienība mācās no šīs mācību stundas par solidaritātes trūkumu," viņš klāstīja.
Ažubalis norādīja, ka Lietuva nav pārkāpusi nekādas procesuālās formalitātes. Ir grūti saprast, kādēļ Lietuvu nekavējoties neinformēja par Golovatova aizturēšanu un kādēļ Austrijas puse gaidīja līdz nākamajai dienai, lai to izdarītu, teica ministrs.
Golovatovs 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus. Tāpat pirmdien Lietuva iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu.
Mihails Golovatovs 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu, kas mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināja 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības.