ES līderi ir ierobežojuši Ungārijas piekļuvi konfidenciālām apspriedēm

Eiropas Savienības (ES) līderi ir ierobežojuši Ungārijas piekļuvi konfidenciālām apspriedēm, bažījoties par iespējamu informācijas noplūdi uz Krieviju, izdevumam "Politico" atklājuši anonīmi avoti diplomātu aprindās.

Svētdien laikrakstā "The Washington Post" parādījās ziņas, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto gadiem ilgi sniedzis savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam sīku informāciju par ES sanāksmēm.

Kāda Eiropas drošības dienesta amatpersona laikrakstam "Washington Post" atzinusi, ka Ungārijas dēļ "faktiski katrā ES sanāksmē gadiem ilgi pie galda sēdēja arī Maskava".

Reaģējot uz šīm ziņām, diplomāti laikrakstam "Politico" izteikušies, ka tas nav pārsteigums un atspoguļo Briselē jau sen pastāvošās bažas par Ungārijas saikni ar Maskavu.

Kādas Eiropas valdības amatpersona anonīmi stāstījusi, ka bažas par to, ka Budapešta varētu nopludināt konfidenciālu informāciju, ir veicinājušas pāreju uz mazākām grupām, nevis sanāksmēm pilnā sastāvā, kurās piedalās visas 27 ES dalībvalstis, tādējādi faktiski izslēdzot Ungāriju no informācijas aprites.

"Kopumā tieši ne tik lojālās dalībvalstis ir galvenais iemesls, kāpēc lielākā daļa nozīmīgās Eiropas diplomātijas šobrīd norisinās dažādos mazākos formātos - E3, E4, E7, E8, Veimāra, NB8, JEF utt.," norādījusi viena no amatpersonām, runājot par neoficiālām Eiropas valstu grupām, piemēram, Veimāras aliansi, kurā ietilpst Francija, Vācija un Polija, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astoņnieku (NB8) un Apvienotajiem ekspedīcijas spēkiem (JEF) - Ziemeļeiropas valstu aizsardzības koalīciju.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir viens no nedaudzajiem Eiropas līderiem, kas saglabājis sirsnīgas attiecības ar Maskavu, neskatoties uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.

Orbāns ilgstoši iebildis pret ES militāro un finansiālo palīdzību Kijivai un centies aizkavēt vai bloķēt sankcijas pret Krieviju, bieži vien pretnostatot Budapeštu citām dalībvalstīm. Budapešta pašlaik izmanto savas veto tiesības, lai bloķētu Ukrainai paredzēto 90 miljardu eiro lielo ES aizdevumu.

Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis izdevumam "Politico" stāstījis, ka jau 2024. gadā viņš brīdināts, ka Ungārijas puse varētu nodot informāciju Krievijai, piebilstot, ka amatpersonas ierobežojušas to, ar ko tās dalījās, kad klāt bija Ungārija.

Viņš norādījis, ka jau pirms 2023. gada NATO samita Viļņā diplomāti centās izslēgt Ungāriju no delikātām apspriedēm. "Mēs runājām tikai formāli, bet vēlāk, atstājot Ungāriju malā, apspriedām samita reālos mērķus," atklājis Landsberģis.

"Politico" ziņo, ka NATO austrumu flanga valstu klubs - Bukarestes devītnieks - arī apsvēris iespēju nākamajā gadā izslēgt Budapeštu no sarunām saistībā ar domstarpībām par atbalstu Ukrainai. Bukarestes devītnieks ir platforma drošības jautājumu apspriešanai, kurā pārstāvētas Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.

Svētdien Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kura valdībai jau ilgu laiku ir nesaskaņas ar Ungārijas vadību, paziņoja, ka viņš ES sanāksmēs uzstājas "tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams", jo pastāv aizdomas, ka Ungārija nopludina informāciju Krievijai.

Tikmēr Sijārto "Washington Post" publikāciju nosaucis par "viltus ziņām", apgalvojot, ka tas esot mēģinājums ietekmēt ungārus pirms 12. aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Pagājušajā nedēļā parādījās ziņas, ka Krievijas izlūkdienesti ierosinājuši inscenēt atentātu pret Orbānu, lai palielinātu viņa popularitāti.

Vairumā aptauju vadībā izvirzījusies Orbāna galvenā sāncenša Pētera Maģara vadītā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza").

Neskatoties uz apsūdzībām, ka Sijārto dalījies ar informāciju ar Krieviju, ES diplomāti "Politico" apgalvojuši, ka pirms vēlēšanām nebūšot oficiālas ES reakcijas, jo pastāv bažas, ka jebkāda rīcība varētu ietekmēt balsojuma iznākumu.

"Tā ir nožēlojama situācija. Ja viņš [Orbāns] paliks amatā pēc vēlēšanām, manuprāt, ES būs jāatrod veidi, kā rīkoties citādāk," atzinusi kāda no amatpersonām.

"Nedomāju, ka kāds vēlas darīt kaut ko, kas pirms 12. aprīļa pielietu eļļu ugunij," piebildusi cita amatpersona.