VDD vadītājs Mežviets: "Viņi mūs visus nogalinās"
"Es ļoti labi saprotu, ka, ja krievi šeit ieradīsies trešo reizi, tas nebūs tikai mūsu valstiskuma, Latvijas kā valsts, mūsu suverinitātes beigas, tas būs arī latviešu etniskās piederības beigas...viņi mūs visus nogalinās," intervijā laikrakstam "The Telegraph" sacīja Valsts drosšības dienesta vadītājs Normunds Mežviets.
Viņš sacīja, ka Minskas hibrīdkarš "kļūst arvien agresīvāks. Baltkrievija apmāca migrantus cīņai pret Eiropas robežsargiem.
Migranti tiek apmācīti kaujām īpašās nometnēs un tiek stumti pāri Eiropas Savienības robežām uz Poliju un Baltijas valstīm. Pēdējos gados desmitiem tūkstošu migrantu ir pārvesti pāri robežai Krievijas pieaugošā hibrīdkara ar Rietumiem ietvaros.
Runājot no bezlogu bunkura Latvijas valsts drošības dienesta VDD galvenajā mītnē, kas ir līdzvērtīga Lielbritānijas MI5, Mežvieta kungs pastāstīja, kā Baltkrievijas un Krievijas taktika laika gaitā ir mainījusies. "Es atceros pirmos gadus, tie bija diezgan, diezgan mierīgi... bet pēdējā gadā tas kļūst agresīvāk," sacīja Latvijas spiegu priekšnieks.
Baltkrievijas varas iestādes ir izstrādājušas dažādas taktikas, lai satrauktu migrantus, pirms viņi cenšas šķērsot robežu un nokļūt Latvijā. Mežvieta kungs vienu taktiku raksturoja kā "informācijas operāciju" pret savu valsti.
Pirms migrantu pārvešanas pāri robežai, viņiem tika rādīti video ar viltotām liecībām no cilvēkiem, kurus "slikti, vardarbīgi robežsargi" sit, moca un izdzen ārā, viņš teica. Kad drošības priekšnieks un viņa analītiķi rūpīgi pārskatīja šos
propagandas video, bija viena pazīme, kas pierādīja, ka tie ir pilnībā izdomāti - rētas. "Viņi rāda savas rētas, un, nebūdams liels eksperts šajā jomā, varu teikt, ka tās nav īstas rētas," piebilda Mežvieta kungs.
Vai tās tika pievienotas videomateriāliem, izmantojot sarežģītu mākslīgo intelektu, vai arī tas bija labākais grims, ko Baltkrievijas un Krievijas filmu industrija varēja piedāvāt? "Tas bija tikai slikts, diezgan vienkāršs grims," viņš atbildēja. Taču pastāv vēl nepatīkamāks drauds, ar ko saskaras Latvijas
robežsargi, kuriem uzdots aizsargāt robežu. “Mums ir zināma informācija, ka viņi viņus apmāca būt vardarbīgākiem,” sacīja Mežvieta kungs.
ES austrumu robeža ar Baltkrieviju ir kļuvusi par NATO robežu ar Putinu
Drošības vadītājs nevēlējās atklāt, ko tieši viņa izlūkdienestu aģenti ir atraduši. Viņš teica, ka Baltkrievija uz robežas ir uzbūvējusi infrastruktūru, tostarp noliktavas un viesnīcas, un nesen ir izveidojusi nometnes, lai apmācītu migrantus kaujām, pirms viņus ievest Latvijā.
Polijas amatpersonas nesen laikrakstam “The Telegraph” pastāstīja, ka uz ES austrumu robežas ir speciāli uzbūvēti pazemes tuneļi, lai migrantus pārvestu pāri robežai. “Mēs joprojām neesam redzējuši tuneļus, kādus ir redzējuši
mūsu poļu draugi... bet jau no paša sākuma esam redzējuši milzīgu Baltkrievijas varas iestāžu, Baltkrievijas VDK un robežsargu spēku koncentrēšanos, kas atklāti veicina šo nelegālo migrāciju,” sacīja Mežvieta kungs.
Apsverot gūtās mācības, ar ironisku smaidu Mežvieta kungs atzina: "Es saprotu, kā šāda veida operācijas var tikt veiktas. Ja man tas kādreiz būs jādara, es būšu tam labāk sagatavots. "Raugoties uz to profesionāli, tas ir ļoti interesanti. Šī koncepcija ir ļoti laba, ļoti gudra... stratēģiski diezgan gudra."
Kā latvietis viņš labāk nekā vairums viņa Eiropas kolēģu saprot
Krievijas radīto draudu ignorēšanas sekas.
“Es ļoti labi saprotu, ka, ja krievi šeit ieradīsies trešo reizi, tas nebūs tikai mūsu valstiskuma, Latvijas kā valsts, mūsu suverenitātes beigas, tas būs arī latviešu etniskās piederības beigas... viņi mūs visus nogalinās,” sacīja Mežvieta kungs.
Dažas Rietumu izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka Kremlis
varētu būt gatavs uzbrukt NATO piecu gadu laikā.
Pēdējos gados alianse ir piedzīvojusi centienus to destabilizēt, galvenokārt ar noslēpumainām sabotāžas darbībām pret Ukrainai izveidotajiem atbalsta tīkliem un kritisko valsts infrastruktūru. Pēc Mežvieta kunga teiktā, Eiropas dzelzceļš ir kļuvis par vienu no galvenajiem spiegošanas mērķiem.
Tas rada īpašas bažas Baltijas valstīm, kurām Maskavas iebrukuma gadījumā būtu nepieciešams milzīgs daudzums militārā aprīkojuma, kas jāpārvadā pa dzelzceļu. Krievija jau gadiem ilgi vāc izlūkošanas datus, lai noteiktu
dažādos maršrutus, pa kuriem NATO nosūtītu karavīrus, tankus un artilēriju uz iespējamā kara frontes līniju. Mežvieta kungs stāstīja, kā Krievijas aģents tika arestēts pēc tam, kad VDD izjauca viņa operāciju, kuras mērķis bija vākt
informāciju par Latvijas valsts dzelzceļa uzņēmumu. "Viņš vāca izlūkošanas datus par dzelzceļa sistēmu - drošības režīmiem, tiltiem - visu, kas ir nepieciešams, lai varētu mērķēt uz reaģēšanas palēnināšanu," viņš teica.
Janvārī, kad Spānijā divās atsevišķās vilcienu avārijās gāja bojā gandrīz 50 cilvēki, Latvijas pārstāvis sacīja, ka turpmāko izmeklēšanu ietvaros ir tikai dabiski uzdot jautājumus par iespējamu sabotāžu.
Nāvējošie incidenti tika atzīti par tīri tehniskiem, taču drošības priekšnieki ir ļoti noraizējušies par dzelzceļu. Šī cīņa starp Krieviju un Rietumiem turpināsies ēnā vēl gadiem ilgi.
