UNESCO Ģenerālā konference 35.sesijas laikā UNESCO ģenerāldirektora amatā uz četriem gadiem apstiprināja bijušo Bulgārijas ārlietu ministri Irinu Bokovu.
Par Bokovu balsoja 166 pārstāvji no 173, aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konsultante Liene Krīvena.
Kopš 1999.gada UNESCO vadīja Koičiro Macura no Japānas, un viņa termiņš ģenerāldirektora amatā beigsies šā gada novembrī.
Savā uzrunā UNESCO Ģenerālajai konferencei jaunā ģenerāldirektore norādīja, ka lielākais izaicinājums viņai ir virzīt pasauli uz jaunu miera un humānisma ēru, padarot sabiedrību daudz pretimnākošāku un līdzvērtīgāku caur ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kas balstīta uz zinātni, inovācijām un jaunajām tehnoloģijām, kas savukārt kalpos cilvēcei un pasargās vidi.
Bokova dzimusi 1952.gadā, studējusi Merilendas universitātē un Hārvarda universitātē ASV, ieguvusi maģistra grādu Maskavas Valsts institūta Starptautisko attiecību nodaļā.
Viņai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze starptautiskā darbā kā Bulgārijas pārstāvei Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Bulgārijas valsts sekretārei Eiropas integrācijas lietās, kā arī Bulgārijas ārlietu ministrei. Jaunā UNESCO ģenerāldirektore ir arī Eiropas Politikas foruma dibinātāja un priekšsēdētāja.
Kā ziņots, UNESCO Ģenerālās konferences 35.sesijas laikā Latvija uz laiku no šā gada līdz 2011.gadam ievēlēta UNESCO Izpildpadomē.
Šī ir pirmā reize, kad Latvija ir ievēlēta UNESCO Izpildpadomē, turklāt tas noticis dienā, kad apritēja 18 gadi, kopš Latvija kļuva par ANO dalībvalsti, aģentūrai LETA uzsvēra UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konsultante Liene Krīvena.
UNESCO Izpildpadomē tiek ievēlēti 58 dalībvalstu pārstāvji, kas sanāk divreiz gadā un darbojas kā administratīvā padome, lai sagatavotu kārtējo Ģenerālo konferenci un organizētu un koordinētu konferences lēmumu efektīvu īstenošanu tās starplaikos.
Izpildpadomē ievēlēto valstu pārstāvji vienlaicīgi pārstāv savu valstu intereses, un tajā pašā laikā visa Izpildpadome kopā koleģiāli pārstāv Ģenerālās konferences intereses.
Darbs Izpildpadomē dalībvalstīm dod iespēju uzturēt pastāvīgu dialogu starp lēmuma pieņēmēju institūcijām un izpildītājiem - UNESCO Sekretariātu un tā reģionālajiem birojiem un institūtiem. Tāpat UNESCO ģenerāldirektors šajās sēdēs sniedz detalizētu pārskatu par padarīto darbu attiecīgajā laika periodā, uzklausot dalībvalstu pārstāvju priekšlikumus, kritiku un komentārus, informēja Krīvena.
Dalība UNESCO Izpildpadomē Latvijai dos iespēju piedalīties tiešā veidā lēmumu pieņemšanas procesā, sniegt ieguldījumu organizācijas darbā, pierādot sevi un veicinot valsts atpazīstamību starptautiskajā līmenī dažādajos UNESCO kompetences jautājumos.
UNESCO Ģenerālā konference ir augstākā organizācijas lēmējinstitūcija, kas pulcē kopā visu tās dalībvalstu pārstāvjus reizi divos gados, lai izvērtētu aizvadītā posma darbības rezultātus, izstrādātu un apstiprinātu UNESCO vispārējo politiku, ievēlētu pārstāvjus organizācijas Izpildpadomē un vairākās starpvaldību komisijās un padomēs. Ģenerālā konference sasauc darba sesijas, lai reizi divos gados pieņemtu organizācijas darbības programmu un budžetu, bet reizi sešos gados - UNESCO vidējā termiņa stratēģiju.
UNESCO ir 1945.gada dibināta ANO specializētā aģentūra izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jautājumos. UNESCO ir lielākā ANO sistēmas organizācija, kuras darbā patlaban piedalās 193 pasaules valstis un sešas asociētās valstis, tādējādi apliecinot organizācijas darba aktualitāti un nozīmi visā pasaulē.
UNESCO galvenie uzdevumi ir veicināt miera kultūru pasaulē, izglītības pieejamību un kvalitāti, kultūras mantojuma saglabāšanu, informācijas pieejamību, nabadzības mazināšanu, kā arī sniegt dalībvalstīm atbalstu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā caur zināšanu mobilizāciju un jēgpilnu to izmantošanu.
UNESCO Ģenerālās konferences 35.sesija norisinās UNESCO galvenajā mītnē Parīzē no šā gada 6.oktobra līdz 23.oktobrim.