Kremlis “uzmetis” Irānu. Peskovs paziņo, ka "šis nav mūsu karš", un atsakās palīdzēt savam sabiedrotajam
Krievija ir publiski atteikusies no savas stratēģiskās sabiedrotās Irānas, kas pašlaik piedzīvo spēcīgus ASV un Izraēlas gaisa uzbrukumus.
Maskava ir atteikusies sniegt militāro palīdzību Irānai, ar kuru tā tikai pirms gada parakstīja nozīmīgu stratēģiskās alianses līgumu. Krievijas diktatora preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atklāti paziņoja, ka Maskava šajā jautājumā vadīsies tikai pēc savām interesēm. Šo paziņojumu viņš sniedza komentārā Krievijas laikrakstam “Vedomosti”, vēsta “Dialog.UA”.
Komentējot notiekošo militāro kampaņu pret Teherānu, Peskovs sacīja, ka Krievija neiejauksies un neuzņemsies saistības Irānas pusei. "Klausieties, šis karš, kas notiek, nav mūsu karš. Mēs jau no paša sākuma esam pauduši savu nostāju, ka jebkurš karš var novest pie reģiona destabilizācijas. Un tieši to mēs redzam," paziņoja Kremļa pārstāvis. Viņš norādīja, ka militārās darbības ap Irānu pakāpeniski iesaista arvien vairāk valstu un rada papildu riskus pasaules ekonomikai un drošībai. Vienlaikus viņš paziņoja, ka Maskava plāno galvenokārt koncentrēties uz savu ekonomisko interešu aizsardzību globālās nestabilitātes apstākļos. "Mums jādara tas, kas ir mūsu interesēs. Mums tagad ir jāsamazina globālo satricinājumu ietekme uz mūsu ekonomiku, kas, kā mēs jau redzam, sākas," sacīja Kremļa preses sekretārs.
Peskovs arī atzina, ka liela mēroga krīzes laikā Maskava rīkosies pragmatiski un meklēs priekšrocības, kur vien iespējams. "Mums ir jānodrošina savas priekšrocības, kur vien iespējams, lai cik ciniski tas neizklausītos," viņš paziņoja. Atbildot uz jautājumu par Krievijas iespējamo iejaukšanos konflikta izbeigšanā, Kremļa pārstāvis uzsvēra, ka Maskava neuzskata sevi par spējīgu apturēt karadarbību. "Vai mēs spējam apturēt šo karu? To var apturēt tikai tas, kurš to sāka. Mūsuprāt, viņiem tas ir jādara. Šis nav mūsu karš," paziņoja Peskovs. Šī Kremļa nostāja ir piesaistījusi uzmanību, ņemot vērā, ka Krievija un Irāna iepriekš ir demonstrējušas ciešu politisko un militāro sadarbību.
2025. gada 17. janvārī Maskava un Teherāna parakstīja visaptverošu stratēģiskās partnerības līgumu uz divdesmit gadiem. Dokuments stājās spēkā tā paša gada rudenī. Tajā ir 47 panti, kas regulē sadarbību ekonomikā, enerģētikā, finansēs, transportā, zinātnē, kultūrā, kā arī mijiedarbību drošības un terorisma apkarošanas jomā. Atsevišķa līguma sadaļa attiecas uz militāri politisko partnerību, tostarp kopīgām mācībām, pieredzes apmaiņu, militāri tehnisko sadarbību un izlūkdienestu mijiedarbību.
