Berlīnē tūkstošiem skolēnu ceturtdien sapulcējās Potsdamas laukumā, lai protestētu pret armijas rekrutēšanas kampaņu.
Daudzi pusaudži bažījas, ka nākotnē šī kampaņa varētu pāraugt obligātajā karaklausībā.
Berlīnē demonstrācijā piedalījās aptuveni 3000 skolēnu. Mazākas protesta akcijas notika arī citās pilsētās visā Vācijā.
"Es neredzu iemeslu, kāpēc kādam būtu jādodas uz frontes līnijām politiķu dēļ," Berlīnes mītiņā aģentūrai AFP sacīja kāds 15 gadus vecs skolēns. "Es to neuzskatu par morāli pareizu, un es domāju, ka karš nekad nedrīkst būt risinājums. Problēmas ir jārisina diplomātiski," viņš piebilda.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Vācija un citas Eiropas valstis sākušas stiprināt savas armijas un aizsardzības spējas. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs solījis pārvērst Bundesvēru par lielāko konvencionālo armiju Eiropā, sākotnēji paļaujoties uz brīvprātīgas rekrutēšanas kampaņu.
Valdība pieprasījusi visiem 18 gadus veciem vīriešiem aizpildīt anketas par viņu interesi un piemērotību īstermiņa karadienestam. Arī sievietes tiek aicinātas aizpildīt šīs anketas, bet viņām tas nav obligāti jādara.
Vācijas likumdevēji pagaidām ir nolēmuši neatjaunot obligāto karaklausību, ko Vācija atcēla 2011. gadā. Tomēr vairāki politiķi pauduši šaubas, vai vērienīgos rekrutēšanas mērķus var sasniegt, saglabājot brīvprātību.
Vācijas valdība plāno līdz 2030. gadam palielināt Bundesvēru no aptuveni 185 000 aktīvā dienesta karavīru līdz 260 000, vienlaikus aptuveni četrkāršojot rezerves karavīru skaitu līdz 200 000.
Pēc Aukstā kara beigām, kad valstis visā Eiropā samazināja aizsardzības budžetus, arī Bundesvēra karavīru skaits krasi samazinājās.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Rietumvācijā vien armijā bija gandrīz 500 000 karavīru.
"Es domāju, ka viņiem noteikti vajadzētu reklamēt Bundesvēru, bet tam noteikti nevajadzētu būt obligātam," aģentūrai AFP sacīja kāds 16 gadus vecs skolēns no Berlīnes.
"Iesaukšanas atjaunošana nav nekas cits kā jauna bruņošanās," raidorganizācijai NTV pauda Leons Reinemans, viens no skolēniem, kas palīdzēja organizēt protestus Koblencā.
Citi skolēni Berlīnes demonstrācijā ieņēma vēl noraidošāku nostāju pret armiju un karošanu.
Huelga estudiantil: 50.000 estudiantes movilizaron en Berlín y otras ciudades de Alemania, contra el servicio militar obligatorio y contra la extrema derecha en su país. pic.twitter.com/0TlnUWcHjt
— La Izquierda Diario (@izquierdadiario) March 5, 2026