Tiek apsvērta ideja netālu no Latvijas atvērt Jēlas Universitātes filiāli

Pasaules līmeņa universitātes izveide vai piesaistīšana ir viens no priekšlikumiem Lietuvas Vadības un ekonomikas universitātes veiktajā valsts ekonomiskā potenciāla pētījumā. Tiek lēsts, ka tam būtu nepieciešami aptuveni 2–3 miljardi eiro, raksta “lrt.lt”.

Ekonomists Adomas Klimantas savā prezentācijā ILTE forumā, kas notika 12. februārī, izteica priekšlikumu, kas no pirmā acu uzmetiena izklausās neprātīgs, tomēr citu valstu piemēri liecina, ka tas ir iespējams.

"Kembridžas, Oksfordas vai Jēlas universitātes taču dodas uz Abū Dabī, uz Singapūru, kāpēc gan ne uz Lietuvu?

Jā, tas izmaksātu daudz, bet tas varētu padarīt Lietuvu būtībā par centru, kas piesaista visaugstāk kvalificētos elites studentus Austrumeiropā," viņš teica.

Saūda Arābija ir izveidojusi pasaules līmeņa Karaļa Abdullahas Zinātnes un tehnoloģiju universitāti, savukārt Apvienotajos Arābu Emirātos darbojas Ņujorkas un Sorbonnas universitāšu filiāles.

Saskaņā ar A. Klimanta sniegtajiem datiem, ieguldot 2-3 miljardus eiro (šādu summu Lietuva pagājušo gad atvēlēja aizsardzībai), ir reāli panākt vēl vienas pazīstamas universitātes un vismaz 200 ārvalstu studentu ierašanos katru gadu.

Diskusijā par šo tēmu piedalījās arī uzņēmuma “Brolis Semiconductors” līdzdibinātājs Kristijons Vizbaras, kurš sacīja, ka netic, ka šāda ideja varētu kļūt par realitāti Lietuvā.

"Es neticu Jēlas, Hārvardas vai jebkuras citas universitātes pirkšanai un tās pārvietošanai uz Lietuvu," viņš teica.

Uzņēmējs norādīja, ka šie ir Saūda Arābijas un citu līdzīgu valstu piemēri, un Lietuva nav šāda valsts.

"Mums ir diezgan augsta līmeņa universitātes, kuru līmenis ir, iespējams, pat labāks, nekā rāda reitingi. Domāju, ka šī ekosistēma tikai sāk veidoties. Piemēram, ir Viļņas Universitātes fonds. Lieliska iniciatīva.

Nevajag universitātes, bet gan pasniedzējus. Lai viņi nāk šurp, lai lekciju līmenis paaugstinās, lai nāk speciālisti. To ir daudz vieglāk izdarīt," ieteica K. Vizbaras.

Savukārt ILTE valdes locekle un Klientu finansēšanas dienesta vadītāja Giedre Gečiauskiene norādīja, ka universitāte nav viss:

"Mēs varam piegādāt, samaksāt - viss ir kārtībā, bet tas, kas notiks pēc tam, ko darīs absolventi, ir daudz svarīgāk. Galu galā studenti izvēlas pasaules līmeņa universitātes vairāku iemeslu, ne tikai lekciju dēļ.

Viņi izvēlas universitātes, jo tur veidojas kopiena, vide un ir iespējama vienmērīga integrācija darba tirgū, prakses vietas utt. Nepietiek tikai ar universitātes vai fakultātes izveidi vai daudzu gudru profesoru piesaisti.

Somija ir brīnišķīgs piemērs. Viņiem ir inovāciju centri, kur dzīvo gan studenti, gan absolventi, jaunuzņēmumi, no kuriem vēlāk dzimst uzņēmumi. Tur uzreiz vēršas privātā kapitāla investori, viņi skatās: tas darbosies, tas augs, tam ir potenciāls. Mums arī par to ir jādomā. Ja mēs domājam par pasaules līmeņa universitāti, mums ir jādomā par to, kas notiks pēc tam.”