Francijas premjers Fransuā Fijons un ārlietu ministrs Alēns Žipē pauduši cerību, ka jau drīzumā konflikts Lībijā beigsies ar Muamara Kadāfi atkāpšanos no varas. Lībijas līdera emisāri notikušajās neoficiālajās sarunās šādu iespēju pieļāvuši, lai gan pats M. Kadāfi un viņa dēls Saifs al Islāms turpina apgalvot, ka nekādas runas par atkāpšanos neesot.
«Ir panākta vienprātība par to, kā izbeigt krīzi, un tas saistīts ar Kadāfi atkāpšanos. Jautājums vairs nav par to, vai tas notiks, bet kad un kādā veidā Kadāfi atkāpsies. Vēl pirms trim un pat diviem mēnešiem šādas vienprātības nebija,» A. Žipē sacīto citē Reuters. Francijas ārlietu ministrs A. Žipē pavēstījis, ka M. Kadāfi pārstāvji kontaktējušies gan ar Rietumu valstu līderiem, gan NATO pārstāvjiem un šajās sarunās apspriesti Lībijas līdera atkāpšanās nosacījumi. «Visi Lībijas konfliktā iesaistītie kontaktējas viens ar otru. Lībijas režīms sūtījis savus ziņnešus gan uz Turciju, gan Ņujorku, gan Parīzi,» uzsvēris A. Žipē. Arī premjers F. Fijons pavēstījis, ka optimistiski raugoties uz konflikta atrisināšanas iespēju, lai gan «lūzuma punkts vēl nav panākts», ziņo Euronews.
AP norāda, ka pašreizējā situācijā daudz kas ir atkarīgs no Lībijas nemierniekiem jeb Nacionālās Pagaidu padomes (NTC). Līdz šim šī organizācija uzsvērusi, ka M. Kadāfi un viņa tuvāko līdzgaitnieku atkāpšanās un došanās trimdā ir obligāts priekšnosacījums tam, lai vispār tiktu uzsāktas kaut kādas oficiālas sarunas par pamieru. Vakar Briselē ieradusies augsta līmeņa NTC delegācija ar nemiernieku diplomātiskā dienesta pārstāvi Mahmūdu Džibrilu priekšgalā – tai paredzētas tikšanās gan ar ES, gan NATO amatpersonām, un tiek uzskatīts, ka nemiernieki tiks aicināti uz kādu kompromisu. Runa varētu būt, piemēram, par drošības garantiju piešķiršanu M. Kadāfi un viņa ģimenei.
Lībijas nemiernieku tēlam gan kaitējis nule kā publiskotais Human Rights Watch ziņojums, kurā norādīts, ka kaujinieki pēc tam, kad pārņēmuši savā kontrolē vairākas pilsētas valsts rietumos, nodarbojušies ar marodierismu un vardarbīgi izturējušies pret civiliedzīvotājiem, kuri bijuši lojāli M. Kadāfi režīmam. «Opozīcijas spēku pienākums ir viņu kontrolētajos apvidos aizsargāt civiliedzīvotājus un viņu īpašumu, cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka viņi var atgriezties mājās un sākt normālu dzīvi,» uzsvēris organizācijas reģionālā direktora vietnieks Džo Storks. Iepriekš Human Rights Watch apsūdzējusi M. Kadāfi spēkus civiliedzīvotāju apšaudīšanā un kājnieku mīnu uzstādīšanā.