"Vientuļo vīriešu sapņu zeme un Epstīna paradīze". Ko par Latviju domā ārvalstīs?

Sociālajos tīklos pēdējā laikā izplatās apgalvojumi, ka Latvija esot ideāla valsts vientuļiem vīriešiem. Iemesls – it kā būtiski augstāks sieviešu īpatsvars nekā vīriešu. Dažos ierakstos pat minēts, ka Latvijā esot par 15,5% vairāk sieviešu nekā vīriešu, un ceļojumu uzņēmumi ārvalstīs izmanto šo statistiku kā sava veida reklāmas argumentu, raksta “DW News”, saistot šo informāciju arī ar pēdējiem Epstīna failiem.

Lai gan Latvijā patiešām sieviešu kopumā ir vairāk nekā vīriešu, būtiska nozīme ir vecuma struktūrai - lielākā disproporcija novērojama tieši vecuma grupā virs 65 gadiem, kur sieviešu skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā vīriešu. Tas skaidrojams ar atšķirīgu dzīves ilgumu un vēsturiskiem demogrāfiskiem faktoriem, izpētìjis DW News.

Savukārt jaunākās un darbspējīgā vecuma grupās dzimumu proporcija ir daudz līdzsvarotāka, tādēļ sociālajos tīklos izplatītie apgalvojumi par Latviju kā “vīriešu paradīzi” ir maldinoši - tie izmanto kopējo statistiku, neņemot vērā vecuma sadalījumu, uzsver DW News.

Eksperti norāda, ka šāda veida vēstījumi bieži balstās stereotipos par Austrumeiropu. Rietumvalstīs joprojām pastāv priekšstats, ka šajā reģionā sabiedrība ir konservatīvāka un sieviešu sociālā loma - tradicionālāka.

“Rietumos bieži domā, ka vērtības šeit ir konservatīvākas, sievietēm ir mazāk rīcībspējas. Pēc Padomju Savienības sabrukuma strauji pieauga prostitūcija, un šis priekšstats par reģionu saglabājies,” intervijā rietumu žurnālistiem norāda centra “Marta” interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beāte Jonīte.

Šādi stereotipi veicina Latvijas un citu Baltijas valstu objektificēšanu, reducējot sievietes līdz statistikas vienībām vai romantizētiem priekšstatiem.

Plašu rezonansi raisījusi arī informācija, ka nesen publiskotajos ar Džefriju Epstīnu saistītajos e-pastos Latvija un Rīga minēta vairāk nekā 1300 reižu. Tas atkal aktualizējis jautājumu - kāpēc Latvija tik bieži parādās kontekstā, kur sievietes tiek objektificētas?

Lai gan pieminēšana pati par sevi nenozīmē sistēmisku problēmu, starptautiskajā vidē Latvija nereti tiek uztverta caur novecojušu un vienkāršotu prizmu - kā vieta ar “pieejamākām” sievietēm vai zemākām sociālajām barjerām.

Demogrāfiskie dati neapstiprina ideju par Latviju kā īpašu “vientuļo vīriešu galamērķi”, jo dzimumu disproporcija galvenokārt saistīta ar senioru vecuma grupām, nevis jaunāko paaudzi, un šādi virspusēji vēstījumi ne tikai maldina, bet arī nostiprina stereotipus, kas ietekmē valsts tēlu un sieviešu uztveri starptautiskajā vidē.