EP Pilsoņu brīvību komiteja 12.jūlijā, pauda atbalstu stingrāku sodu ieviešanai par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu un apskati internetā.
Jaunie noteikumi turklāt paredz, ka šādas tīmekļa vietnes visās ES dalībvalstīs jāslēdz, nevis tikai jābloķē.
Likumprojekts paredz minimālos sodus aptuveni 20 dažādiem kriminālpārkāpumiem saistībā ar seksuālo vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu pornogrāfiju. Ir noteikti arī vainu pastiprinoši apstākļi — piemēram, ja pārkāpējs ir kāds, kuram bērns uzticas — piemēram, ģimenes loceklis vai skolotājs.
„Manuprāt, šis ir ļoti labs kompromisa teksts, kas panākts trialogā ar (ES) Padomi,” atzīmē Parlamenta referente Roberta Andžellili (Eiropas Tautas partijas grupa, Itālija). „Mēs sekojām stingrajai visa Parlamenta izvēlētājai politiskajai nostājai. Balsot par šo direktīvu bija prioritāte.”
Fakti
Eiropā 10 %–20 % nepilngadīgo bērnībā, iespējams, tiek pakļauti seksuālai vardarbībai.
Bērnu pornogrāfiju saturošu tīmekļa vietņu skaits arvien pieaug, un interneta vidē katru dienu nonāk 200 jaunu attēlu.
Aptuveni 20 % par seksuāliem noziegumiem notiesāto izdara atkārtotus nodarījumus.
Daudzi šie noziegumi notiek tieši tajā vidē, kur bērnam vajadzētu justies drošam un aizsargātam.
Saskaņā ar panākto vienošanos, jālikvidē visas vietnes, kuras satur bērnu pornogrāfijas materiālus — deputāti ir vienisprātis, ka ļaunums jāiznīcina ar visām saknēm, proti, vietnes tikai bloķējot, to saturs joprojām paliek kibertelpā. Tāpat dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties ar valstīm ārpus ES, lai panāktu citur reģistrēto vietņu slēgšanu.
Pirmoreiz ES likumprojektā ir iekļauti tādi pārkāpumi kā ārzemju braucienu organizēšana ar nolūku seksuāli izmantot bērnus un „iedraudzēšanās” (grooming), kad ar bērniem internetā uzņem kontaktu, lai vēlāk tos seksuāli izmantotu.
Pārkāpējiem nāksies pakļauties stingrākai uzraudzībai arī pēc soda izciešanas. Tā, piemēram, viņiem tiks liegts iesaistīties profesionālās darbībās, kurās ir iespējama saskare ar bērniem. Darba devēji varēs pieprasīt attiecīgu uzziņu no īpaša sodāmības reģistra.
Eiropas Parlaments pilnā sastāvā par priekšlikumu balsos septembrī. Sagaidāms, ka to īsi pēc tam apstiprinās ES Padome (dalībvalstu ministri). Pēc direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm divu gadu laikā būs tai jāpielāgo savi likumi.