Zāļu trūkuma dēļ pacientus ārstē ar neoptimālām metodēm
Eiropas Savienība 2025. gadā sāka izstrādāt pārrobežu mehānismus zāļu piegāžu koordinēšanai: plānos ietilpst ražošanas paplašināšana, kopīgu iepirkumu izveide un jaunu farmācijas uzņēmumu piesaistīšana tirgum. Šis lēmums bija reakcija uz pieaugošo kritisko zāļu trūkuma skaitu, kas ietekmē Eiropas veselības aprūpes sistēmu un pacientu aprūpes kvalitāti - farmaceiti norāda, ka vienlaikus nav pieejami desmitiem medikamentu, raksta “The Insider”.
Zāļu trūkumu izraisa problēmas valdības regulējumā zāļu tirgū, komunikācijas trūkums starp valstīm un tirgus sadrumstalotība Eiropā. Eksperti uzskata, ka pēdējos gados veiktie pasākumi trūkuma apkarošanai nav bijuši pietiekami ātri, lai risinātu problēmu.
Francijas Nacionālā Zāļu drošības aģentūra (ANSM) 2023. gada janvārī ziņoja par nopietnām problēmām ar antibiotiku, īpaši amoksicilīna, piegādi. Trūkums bija īpaši smags formām, ko lieto bērnu infekcijas slimību ārstēšanai, piemēram, iekšķīgi lietojamās suspensijas. Valdība lika pārdalīt šīs zāles un izplatīt tās aptiekām, lai nodrošinātu vienmērīgāku piegādi visā valstī.
Pēdējos gados zāļu trūkums ir kļuvis par pastāvīgu problēmu Eiropas veselības aprūpē, kļūstot arvien sistemātiskam.
"Zāļu trūkums regulāri tiek reģistrēts visā Eiropas Savienībā. To biežums un smagums 2023.-2024. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni. Šī situācija rada grūtības pacientiem, papildu slodzi veselības aprūpes sistēmām un uzsver ES stratēģisko ievainojamību veselības aprūpes nodrošināšanā," 2025. gada septembrī norādīja bijušais Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Klauss-Heiners Lēne.
Regulatori izšķir dažādus zāļu trūkuma veidus. Trūkums attiecas uz zāļu īslaicīgu nepieejamību konkrētā valstī vai no konkrētiem piegādātājiem, un tas parasti ir saistīts ar vietējiem faktoriem, piemēram, ražošanas traucējumiem, loģistiku un iepakojuma problēmām. Šādos gadījumos trūkumu var risināt, veidojot krājumus, iepērkot no alternatīviem zīmoliem vai aizstājot ar terapeitiski līdzvērtīgām zālēm.
Kritisks trūkums ir pavisam kas cits, ja zāles vienlaikus nav pieejamas vairākās valstīs un - vēl svarīgāk - tām nav atbilstošas alternatīvas. Tas nozīmē, ka zāles ir vai nu pilnībā neaizvietojamas, vai arī aizstājējs dažiem pacientiem ir klīniski neefektīvs. Šīs problēmas risināšanai nepieciešama koordinācija starpvalstu līmenī - vispārēja krājumu pārdale, kopīga iepirkšana vai ārkārtas regulatīvie pasākumi.
No 2022. gada janvāra līdz 2024. gada oktobrim Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) reģistrēja 136 kritiska zāļu trūkuma gadījumus - tās ir situācijas, kad valstis nespēja nodrošināt zāļu pieejamību vai atrast alternatīvas bez ES līmeņa koordinācijas.
Eiropas Slimnīcu farmaceitu asociācijas (EAHP) 2025. gada ziņojumā ir dokumentēta zāļu trūkuma sistemātiskā ietekme uz klīnisko praksi: "89 % farmaceitu uzskata zāļu trūkumu par nopietnu problēmu. Šo vērtējumu atbalsta 84 % ārstu, 68 % medmāsu un 86 % citu veselības aprūpes speciālistu."
Ziņojumā ir uzskaitītas piegādes traucējumu sekas:
59 % respondentu norādīja, ka trūkums noved pie terapijas kavēšanās,
43 % - pie neoptimālu ārstēšanas metožu izvēles,
35 % - pie pacientu aprūpes trūkuma.
Tās ir ikdienas problēmas klīniskajā praksē, kas ietekmē aprūpes stratēģijas un tūkstošiem speciālistu darbu.
Pētījumā sniegts arī "krīzes portrets" pa zāļu klasēm. Antibiotikas, pretsāpju līdzekļi un anestēzijas līdzekļi (narkotiskie līdzekļi) bija visbiežāk minētās zāles, kuru trūkums 2023. gadā bija visbiežāk minētas. Šīs grupas ir iekļautas pamata ārstēšanas un neatliekamās palīdzības režīmos, kas saasina trūkuma ietekmi uz ārstēšanu un slodzi slimnīcu infrastruktūrai.
Klīniskajiem farmaceitiem ir jāpavada savs darba laiks, organizējot loģistiku ierobežotu krājumu dēļ, un tas samazina aprūpes kvalitāti hospitalizētiem pacientiem, kuriem jau tā trūkst zāļu. Kopumā Eiropas medicīnas aprindas trūkumu uztver kā kritisku problēmu veselības aprūpes sistēmai.
